Vitenaugi.jpg
Vīteņaugi
nākamās sezonas dārzā

 

Mūsdienās retāk nekā agrāk ar vīteņaugiem apaudzējam māju fasādes. Taču tie ir labs vertikālās apzaļumošanas risinājums. Novembris ir piemērots laiks, lai apdomātu, kādas izmaiņas dārzā vēlaties nākamgad. Varbūt tieši šie augi ar vijīgo stumbru jūsu dārzā var kļūt par romantisku akcentu vai saimniecības zonas norobežotāju.

 

Vīteņaugus dārzos stāda jau gadsimtiem ilgi. Tie ir īpaši praktiski mazos dārziņos, lai veidotu dekoratīvu akcentu vai noslēptu no acīm nevēlamo, stāsta Anita Neilande. Tos stāda gan pie ēku fasādēm, gan speciāli veidotās kompozīcijās, kā arī tad, lai dārzā veidotu dažādus norobežojumus.

Maruta Kaminska teic, ka ar šiem augiem ļoti skaisti iespējams novīt vizuāli ne tik simpātiskās sētas, dārza kompostu kaudzes režģi, kā arī sienu, kas nav estētiski gaumīga.

Tāpat vīteņaugi ir lieliski akcentu veidotāji dārzos. Anita Neilande norāda, ka ir sugas, piemēram, efejas, kas saglabā zaļu lapotni visu gadu. Vīteņhortenzijas zied skaistiem ziediem. Apvijušās ap koku stumbriem, tās izskatās efektīgi. Savukārt mežvīnam lapas plaukstot ir zaļas, tad iekrāsojas sarkanas, pēc tam nobirst, taču arī tad augs ir dekoratīvi krāšņs akcents.

Maruta Kaminska: „Maziem dārziem, kur kokiem īsti nav vietas, lieliska alternatīva ir vīteņaugu režģu, arku kā vertikālu akcentu, arī zaļo sienu veidošana pagalmā.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Laika prognoze  Novembrim

 

Prognozes rāda, ka novembrī pirmā dekāde varētu būt ļoti silta – gaisa temperatūra būs vairākus grādus virs normas. Iespējams, ka saule šajā periodā spīdēs biežāk, nekā tas ir ierasts novembrī – vidēji 10–15 dienās ar sauli tās spīdēšanas vidējais ilgums ir tikai 2,5–3 stundas. 

Arī vēji varētu būt lielākoties mēreni, visbiežāk pūšot no dienvidiem, dienvidaustrumiem. Savukārt nokrišņu daudzums gaidāms zem normas – varbūtība, ka mēneša sākums būs lietains, ir ļoti maza. 

Vairāk jaunajā numurā!

 
Cik drošs ir koks manā pagalmā?

 

Vēls rudens un ziema parasti ir vējainākais laiks Latvijā – cikloni seko cits citam. Kā dārzu īpašniekiem pašiem novērtēt, vai skaistie, lielie un mīļie koki ap māju un apkārtnē ir droši – izturēs un nelūzīs vētrās vai lielākās brāzmās?

 

Edgars Neilands teic – galvenais iemesls tik lieliem postījumiem septembrī bija tas, ka tobrīd koki vēl bija zaļās lapās – lapu masa tik smaga, ka zari un stumbri neizturēja. 

Cits iemesls, kāpēc pat ne pārāk spēcīgu brāzmu laikā lūst lieli koki, – ja lietavās zeme samirkusi slapja, tad tā ir kā galerts, saknēm nav, pie kā turēties. „Tāpēc vētras laikā cilvēkiem jāsēž mājās, nevis jāstaigā pa mežiem un parkiem.”

Ziemas vētrās pie tāda paša vēja stipruma postījumi nav tik lieli, jo koku zari ir kaili un vējš izskrien tiem cauri.

Taču ir vismaz sešas pazīmes (sk. Pazīmju uzskaitījumu), pēc kurām var pateikt, ka dārzā vai apkaimē augošais lielais koks vējā var kļūt par draudu cilvēku veselībai un dzīvībai, kā arī mantai.

Jauni koki ir lokanāki – vieglāk izlokās līdzi vējam. Savukārt veci koki nolūst. Visi novecojoši koki grib lūzt. Ja saimnieki vēlas tos saglabāt, risinājums ir samazināt to augstumu. Profesionāli kokkopji lieliem kokiem augstumu var samazināt par 2–3 metriem. Koks no tā necietīs, turpinās augt un vētrās vairs nebūs bīstams. 

Augstuma samazināšana izmaksā 50–200 EUR vienam kokam. Tas jādara ne biežāk kā reizi desmit gados.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
koki2.jpg
Kas liecina, ka koks var būt bīstams?

 

Koka sakņu rajonā notikuši būvdarbi. Patiniet atpakaļ vēsturisko info – kas koka sakņu zonā noticis pēdējos 10–15 ga-dos? Ja tā tuvumā notikuši rakšanas darbi, piemēram, mainītas komunikācijas, ievilkta gāze vai bijuši citi celtniecības darbi, vētrā bēdziet prom no šī koka, atpakaļ neskatoties. 

Vēl joprojām neesmu sastapies ar būvniekiem, kas prastu veikt šos darbus, pasargājot koku saknes. Parasti sakņu zona tiek vairāk vai mazāk traumēta, un koks ar norautām saknēm ir pirmais kandidāts krišanai vētrā.

Mūsdienu dārzs
vēlā rudenī

 

Kad sulīgās zelta sezonas krāsas pieklusušas, dārzs gandrīz uz pusgadu iegrimst blāvā pelēcībā. Agrāk, kad ziemās sniga, sniegs visu nesmukumu apsedza līdz pat pavasarim. Tagad košumdārzā jāplāno augi, kas labi izskatās arī ziemā bezlapu stāvoklī.

Novembrī, skatoties dabā, sākam pamanīt gan bērzu stumbru baltumu, gan vītolu zaru dzeltenās un sārtās krāsas, gan niedru sudrabainos cekulus, viegli šūpojoties līdzi vējam. Bet sarmas vizuļi izceļ pat ceļmalas suņuburkšķu un zirgskābeņu augumus.

Šo iemeslu dēļ sāk veidot tā saucamos īpašos ziemas dārzus, kurus labi redzēt no iekštelpām, vismaz svētdienas vēlās brokastis ēdot. Dārzus, kas paredzēti baudīšanai vēlos rudeņos, ziemā, kas mudinās biežāk iziet dārza apgaitā.

Pēdējā laikā dārza mode mainās. Ir tendence veidot lielas un pilnas dobes no ziemcietēm, kam ir ilgstoša dekorativitāte. Tās stāda lielās grupās, dažādās kombinācijās, retāk starp tām stāda vasaras puķes. Tās tukšajās vietās aizvieto ar zāļveida ziemcietēm, kas vēlu rudenī, ļaujot plīvot vējā saviem zeltainajiem matiem, neapdomīgi koķetēs ar pelašķu ziedu vairogiem vai „ziloņu ausīm” – bergēnijām. 

Jaukta tipa dobēs daudz mazāk izmanto skujeņus, tomēr no tiem neatsakās. Priekšroka tiek dota skujkokiem ar gaišām, sudrabaini zilganām, zilganām un dzeltenām skujām. Liela uzmanība pievērsta augiem ar interesantu auguma formu – struktūru. Tieši auga struktūra ir tā, ko neievērojam, kad augu klāj lapas un tas ir ziedošs, bet kas kļūst interesanta un ir „rozīnīte” bezlapu stāvoklī. 

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

 
Kas jāzina par grimoņiem

 

It kā nekas īpašs, plaukst pavēlu, agri met lapas. Vasarā, protams, šķirņu lapojuma dažādība piesaista skatienu, rudens pusē rotājas zilām ogām. Bet savu izcilo dekoratīvo vērtību grimoņi atklāj vēlu rudenī, ziemā. 

Viskrāšņākie ir jaunie, kārtējā gada dzinumi, tāpēc katru pavasari nepieciešama veco zaru izgriešana. Būtībā grimoņi ir kā pūdeļi, kam regulāri jācērp spalva, jo nekopti tie ātri paliek bezveidīgi un nespodri. 

Ziloņķiploki

 

Kaut gan ziloņķiplokus (elefant garlic – angļu val.) Latvijā audzē jau vismaz 10 gadu, daudzi piemājas dārzu kopēji par tiem joprojām nav dzirdējuši. Pēc izskata ziloņķiploki atgādina parastos ķiplokus, tikai ir ievērojami lielāki. Vienas ziloņķiploku galviņas masa mēdz sasniegt pat 400 g.

Botāniski ziloņķiploki nemaz nav ķiploki, bet puravu radi, jo pieder sugai Allium ampeloprasum var. ampeloprasum. (Īstie ķiploki pieder sugai Allium sativum.) Arī puraviem ir šķirnes, kuras mēdz veidot galviņai līdzīgu paresninājumu auga lejasdaļā. No parastiem ķiplokiem ziloņķiplokus atšķir ne tikai lielums, arī maigāka garša, tāpēc tie labi garšo pat tiem cilvēkiem, kuri parasti izvairās no ķiplokiem.

Tieši par ziloņķiploku uzturvērtību datu trūkst, bet var salīdzināt parastos ķiplokus ar puraviem (sk. tabulu).

Daudzu uzturvielu un vitamīnu ziloņķiplokos ir vairāk nekā puravos. Tiesa, šī starpība nenozīmē, ka puravi būtu mazvērtīgs produkts. Katram dārzenim ir sava vērtība.

Ziloņķiplokus var ēst svaigā veidā, tāpat kā parastos ķiplokus, bet ļoti bieži tos cep uz grila vai pagatavo citādi.

Ziloņķiploku vēsturiskā dzimtene ir Eiropas dienvidi un Āzijas rietumu daļa, bet pašlaik tos audzē visā pasaulē. Latvijā tie nonāca pirms dažiem gadiem no Anglijas firmas „The Garlic Farm on the Isle of Wight” ar Baltijas Ķiploku audzētāju asociācijas (BGGA) starpniecību. 

Arī mūsdienās visvairāk šo ķiploku stādāmo materiālu piedāvā Anglijas firmas – gan nosauktā, gan „Thompson and Morgan”, „Burpee” un citas firmas.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Kā stādīt?

Daiviņas stāda rindās, labi sagatavotā augsnē. Ir svarīgi, lai dobē nekrātos ūdens peļķes, kuru dēļ ķiploki varētu ciest no puves. Uzlabot augsnes struktūru palīdzēs pietiekami daudz komposta iestrādāšana augsnē. No kūtsmēsliem būtu labāk izvairīties, jo tajos mēdz būt infekciju ierosinātāji. 

Ja augsne ir smaga, vērts ierīkot augstākas dobes. Daiviņas stāda tā, lai virs tām būtu vismaz 2 cm (labāk 4–5 cm) augsnes – tā aizsargās daiviņas no izsalšanas ziemā. Tāpat dobi pēc stādīšanas var mulčēt ar koku lapām. Attālums starp daiviņām rindā – ap 10 cm, starp rindām – 45–50 cm.

Rudens darbi siltumnīcā

 

Kad raža novākta, jāsakopj siltumnīca. Pirmais noteikums – izvāciet visu, kas reiz bija zaļš!
Pēc tam arī auklas, darbarīkus, kastes, puķpodus.

No tā, cik daudz darba ieguldīsiet, sagatavojot siltumnīcu ziemai, būs atkarīgs gan tas, kā siltumnīcas pārdzīvos ziemu, gan arī nākamā gada raža.

Siltumnīcas sagatavošana ziemai sākas, līdzko novākta pēdējā raža. Pirmais darbs ir izvākt visu, kas reiz bijis zaļš vai vēl turpina zaļot, – noražojušo gurķu un tomātu lakstus, nobirušās lapas, nezāles. Tomātu, gurķu un citu siltumnīcā audzēto kultūru stublāji un saknes kopā ar nobirušajām lapām var kļūt par patvērumu augu slimību sporām. Šī iemesla dēļ ir pat ieteikumi tās nelikt komposta kaudzē, bet sadedzināt.

Tāpat jānovāc aizvadītās sezonas tomātu un gurķu atsaites. Tās vienalga bez apstrādāšanas nākamsezon nevarēs izmantot, jo pastāv iespēja, ka tajās iemājojušas augu slimību sporas. 

Viens no risinājumiem mazliet ietaupīt ir auklas, kas kalpojušas augu siešanai, mazgāt veļas mazgāšanas līdzekļa šķīdumā. Tad tās varēs izmantot atkārtoti. 

Savukārt gredzenus, kuros iestiprina piesiešanas auklas, Elga Bražūne saber maisā un mazgā veļas mašīnā 60 oC temperatūrā. Pa ziemu gredzenus uzglabājot siltās telpās, tie kalpo vairākus gadus. Ja gredzenus atstāj salā vai ziemā saulē, tie sairst jau nākamajā sezonā.

Turpinot ģenerālo tīrīšanu, vismaz uz kādu laiku iznesiet no siltumnīcas arī darbarīkus un visu lieko, kas tur sezonas laikā uzkrājies.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01_DS 2020-11.jpg