Svece.jpg
Iededz dārzā
sudraba sveci

 

Sudrabsveces ir vienas no greznākajām, staltākajām un izturīgākajām puķēm daudzgadīgo ziemciešu sortimentā dārzā.

 

Dekoratīva visu vasaru, jo izceļas ar brīnumaini greznu, spēcīgu lapojumu. Rudens pusē, kad cers sasparojies un iestājusies īsā diena, gluži kā salūts pret debesīm izšaujas līdz pat diviem metriem augsti ziedneši, kas ir interesanti jau pumpurošanās stadijā. Ziedēšanas laikā – izcils krāšņums, kad pāri citiem augiem vējā viegli līgo krēmīgi baltas ziedu sveces, kas dzisīs tikai tad, kad uznāks spēcīgs sals.

Sudrabsvecēm ne īpaši patīk pārstādīšana, tāpēc vietas izvēlei jābūt pārdomātai. Auga ziedneši izceļas ar apskaužamu noturību, tomēr vētrām vai spēcīgām lietusgāzēm tās ne vienmēr spēj stāties pretī. It īpaši ļoti augstajām nepieciešams balsts. Labāk stādīt no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā. Benita Branaburga apgalvo: „Mūsu dārzā nekad neizgāžas, neprasās pēc balstiem.” Audzētavā pirktu stādu stāda tikpat dziļi, kā tas audzis podiņā, kailsakni vēlams stādīt aptuveni 2,5 cm dziļāk par augsnes līmeni, lai tas labāk pārdzīvotu pārstādīšanu jaunā vietā un netiktu traumēts. Lai nodrošinātu sudrabsveču saknēm vienmērīgu mitrumu, augsni nepieciešams mulčēt un ilgstošāka sausuma laikā bagātīgi laistīt, citādi augs izskatīsies novājināts. Nodrošinot piemērotu augsni un mitrumu, var stādīt arī pilnā saulē – tad sudrabsvece uzziedēs ātrāk. Zem biezā lapojuma nezāles lāgā neaug, un tās īpaši necieš arī no kukaiņiem un slimībām. Noziedējušos ziedus nogriež, bet, kad iestājies sals, apgriež līdz augsnes virskārtai.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
LAIKA PROGNOZE   SEPTEMBRIS

 

Sagaidāms, ka mēneša sākumā vēl turpināsies arī meteoroloģiskā vasara – periods, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pieturas virs 15 grādiem. Līdz ar to meteoroloģiskā vasara turpināsies ilgāk, nekā tas ir ierasts – saskaņā ar normu tā parasti noslēdzas augusta pēdējās dienās, bet šogad tā varētu noslēgties septembra pirmajā dekādē. Nav pamata rakstīt, ka tas būs tikpat silts kā nesen piedzīvotais 2018. gada septembris, kurš kļuva par otro siltāko nepilnu 100 gadu periodā, un pat mēneša otrajā pusē valsts dienvidos termometra stabiņš uzkāpa līdz 30 grādu atzīmei.

Vairāk jaunajā numurā!

 
Kā uzglabāt sakņaugus,
ja nav pagraba

 

 

Šogad Covid-19 dēļ daudzi cilvēki teju pirmo reizi mūžā pievērsās dārzeņu audzēšanai, lūkojot sagādāt pārtikas krājumus ziemai. Tagad, rudenī, jautājums ir – kur tos uzglabāt? Tā ir problēma, jo klasisko auksto pagrabu mūsdienās tikpat kā vairs nav.

 

Tranšejas dārzeņu uzglabāšanai jāveido pēc iespējas vēlāk, kad zeme un saknes ir dabiski atdzisušas. Tas varētu būt oktobra vidū, bet siltā rudenī pat vēlāk. Tas nozīmē, ka arī ražas novākšana jāsaskaņo ar likšanu uzglabāšanā, lai saknes starplaikā nevīstu. Proti, vispirms jāsagatavojas darbiem, jāsagādā viss nepieciešamais un tikai tad jāvāc raža, jārok tranšejas. Tajā pašā laikā ar šiem darbiem nedrīkst vilcināties, lai saknes, it īpaši bietes, neciestu salnu dēļ.

Dārzeņus saliek plastmasas kastēs. Svarīgi, lai kastes būtu ar daudziem caurumiem – tad nekrājas mitrums un dārzeņi labāk uzglabājas. Kastes var iegādāties arī tirgos, kur tās paliek pēc importa produktu pārdošanas. Pirms lietošanas tās rūpīgi jāizmazgā, lai mazinātu infekcijas izplatīšanas risku. (Augiem bīstamie vīrusi un baktērijas mēdz saglabāties uz kastes virsmas.) Ērtāk izmantot ne pārāk lielas kastes, kuras pēc izņemšanas no tranšejas var kādu laiku uzglabāt virtuvē.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
glabasana2.jpg
Cik ilgi glabāsies?

 

Sakņu uzglabāšanas laiks ir atkarīgs ne tikai no temperatūras un mitruma, bet arī no to veselības pakāpes, liekot uzglabāšanā. Kaitēkļu bojātas saknes ātrāk inficējas ar puvi un glabājas īsāku laiku. Tāpēc ir ļoti svarīgi novērtēt produkciju pirms likšanas tranšejā un attiecīgi plānot tās izmantošanu. Pēdējos gados rudens bijis garš un relatīvi silts ar gaisa temperatūru ap 5–7 oC līdz pat decembra vidum. Šādos apstākļos nav grūti izņemt saknes no tranšejas, to atsedzot no sāna vajadzīgajā vietā. Grūtāk ir tad, ja gaisa temperatūra ir zem mīnus 10 oC. Tad mitrā zeme veido sasalušu garozu, kuru nāksies uzlauzt. Turklāt, izņemot dārzeņus no atsegtas tranšejas, jāskatās, lai aukstums netiek iekšā un nesabojā palikušos produktus.

Augļu dārza
stādīšana rudenī

 

Agrāk sala iestāšanās bija precīzāk prognozējama, tirgū piedāvāja galvenokārt tikai kailsakņu stādus, atbilstoši sadalīti bija arī stādīšanas laiki. Mūsdienās šie laiki vairs nav tik svarīgi. Galvenais – lai stāds ir nobriedis.

Ja laiks ir ļoti sauss, ilgi nav lijis, augsne izkaltusi, augi vispirms spēcīgi jāsalej. Personīgā pieredze parādījusi, ka, stādot trīs gadus vecu saldo ķirsi sausumā, kad nav lijis vismaz 35 dienas, 50 l ūdens uz vienu koku (ar pārtraukumiem) bija par maz. Lai gan saknes nebija apkaltušas, ķirsītis neieauga. Vislabāk ieauga viengadīgie kociņi, kam varējām nodrošināt pietiekami daudz mitruma. Katram ir krasi atšķirīga situācija dārzā, atšķirīga augsne, gruntsūdeņi, nogāzes slīpums. Dažam visā dārza platībā gadu gadiem ir vesti kūtsmēsli, melnzeme, ielabota augsne, citam – tikai sausa jūrmalas smilts. Jo lielākas saknes, jo plašāku un dziļāku stādbedri gatavo. Taču, lai cik kūtsmēslu vai komposta liktu liesā, smilšainā augsnē stādīšanas laikā, tas viss būs jāatkārto, jo organiskās vielas būs izskalojušās.

Smilšainā augsnē vēlams iepriekš audzēt zaļmēslojumu. Tas nepieciešams arī citā augsnē. Lai smilts augsni padarītu saturīgāku, tai var pievienot māla pulveri (nopērkams būvniecības preču veikalos). Arī kūdra bagātinās gan smilšainu, gan mālainu augsni. Ja augsne jau ielabota no mazdārziņu laikiem padomju gados, koka iestādīšana ir visvienkāršākais variants – izrok stādbedri, cik nepieciešams saknēm, uzber to pašu augsni, aplej, uzber vēlreiz, pieblietē un aplej. 

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

 
Pierok ēnainā vietā

 

Stādu pierakšanai izvēlas visēnaināko vietu. Bet nav ieteicamas vietas pie lopu novietnēm, graudu glabātavām vai dārzeņu pagrabiem, kur var mājot grauzēji. Piemēram, peles var palīst pat zem sniega un izgrauzt augam visus pumpurus. Izrok 20–30 dziļu vagu, un pa vienam apmēram 45º leņķī (pusguļus) ievieto augus. Ņemot vērā pēdējos gados savairojušās ūdensžurkas, kas apgrauž saknes, vadziņu jeb grāvīti ieteicams izklāt ar metāla sietu vai augus ievietot ieraktā kastē. Ievietotajiem augiem saknes un daļu stumbra apber ar 20 cm augsnes slāni, ko iegūst, rokot nākamo vagu.

Vieta jaunai puķu dobei

 

Ja bezgalīgā puķu mīlestībā to ir saradies, sapirkts tik daudz, ka nav vairs spēka visu izravēt, uzrušināt, samēslot un pagūt papriecāties par rezultātu, vai ir vēl ļaunāk – gadu gaitā piestādītā puķu dobe vasaras otrajā pusē ne pēc kā neizskatās, jāveido jauna ziemciešu dobe. Risinājums abos gadījumos ir viens un tas pats – jāķeras pie revīzijas un pamats jaunajai dobei jāieliek jau rudenī.

 

Gluži praktiski tas izskatās pēc grāmatvedības un mērniecības pamatkursa – jāuzskaita visas izrokamās puķes un jāaprēķina, cik lielu platību tās aizņems. Rezultātā parasti noskaidrojas, ka puķēm nepieciešams milzīgs zemes gabals un diez vai nākamā ziemciešu dobe spēs ietilpt mājas teritorijā. Tad jāķeras pie darba no otra gala – ar mietiņu un auklas palīdzību jāuzzīmē uz zemes iespējamā puķu dobes konfigurācija. Tai organiski jāiekļaujas mājas teritorijā un jābūt tik lieliskai, it kā no laika gala tā te būtu stāvējusi un iepriecinājusi visus ar savām vijīgajām līnijām un dabisko iekļaušanos ainavā.

Nākamais solis ir sagatavot jaunajai dobei vai vecās rekonstrukcijai zemi. Te atkal ir vairāki ceļi. Pirmais, tradicionālais – noņem velēnu un uzrok, tad iespēju robežās pievieno kompostu. Pasmags darbs, bet uz ko tik sieviete nav spējīga skaistuma labā! Ja gribat pārveidot veco dobi, jāizrok visas puķes un pēc tam jāiestāda no jauna vai jaunas. Vecā dobe ir dzīvs organisms, un augi necietīs ilgu atrašanos ārpus zemes, lai arī būs piesegti ar kūdru vai pierakti. Vislabāk ir nekavējoties tos iestādīt paredzētajā vietā. Tas nozīmē, ka jābūt plānam, kur kas augs. Tas nav īpaši patīkams darbs.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

Ar melno plēvi

 

Taču, ja vēlaties dobi zemes līmenī, ir vēl viens variants – iedomāto dobes vietu noklāt ar melno plēvi. Tā nelaiž cauri neko – ne mitrumu, ne gaismu, ne gaisu. Ja gribat ātru rezultātu, nevajag klāt ar ģeotekstilu, jo tas laiž cauri mitrumu, nedaudz arī gaismu un ļauj zemei elpot. Ieklāšanas galvenais mērķis ir „nosmacēt” jebkuras zāles augšanu. Šo paņēmienu lietoju tikai lielajā dārzā, kad kāda augu kultūra vienā vietā ir augusi pārāk ilgi un tur savairojušās neiznīdējamas nezāles.

Ziemciešu sakņu sistēma neļauj brīvi iztīrīt visu platību – ravē, cik un kā gribi, tomēr nezāles paliek, arī jaunu nezāļu sēklas atlido pa gaisu, atnes ar kompostu un vēl kādā nezināmā veidā tās nokļūst mūsu brīnišķi izravētajā zemītē.

 
Nematodes dārza aizsardzībai

 

„Dārza Pasaules” jūlija numurā rakstījām par sliktajām nematodēm – veltenisko tārpu sugu, kas bojā dārza augus. Tomēr ir arī tādas nematožu sugas, kuras palīdz aizsargāt augus no kaitēkļiem – kukaiņiem un pat kailgliemežiem.

 

Sarunvalodā par tārpiem bieži sauc dažādu kukaiņu kāpurus, toties nematodes ir īstie velteņtārpi. Tās ir ļoti sīkas, ar neapbruņotu aci nesaskatāmas. Lielākoties nematodes mīt jūrā, ūdeņos un augsnē. Atkarībā no sugas tās pārtiek no augu saknēm, dažādām sīkām, augsnē mītošām sēnēm un baktērijām.

Dažas nematožu sugas „ielaužas” augsnē mītošajos kukaiņu kāpuros vai kūniņās un ne tikai pārtiek no saimnieka ķermeņa sulām, bet arī inficē to ar baktērijām. Šo nematožu sugu grupu sauc par entomopatogēnajām nematodēm. Pēdējos gados šīs nematodes sāka izmantot augu aizsardzībai pret kaitēkļiem.

Latvijā tās tika reģistrētas pērn un šogad tiek piedāvātas arī sīkpakās amatieru lietošanai. Svarīgi atcerēties, ka katrai šo nematožu sugai ir savi saimniekorganismi, tāpēc zemniekiem tiek piedāvātas vairākas sugas, katra noteiktai mērķauditorijai. Savukārt amatieriem tiek piedāvāts universāls risinājums – divas sugas vienā iepakojumā.

Nematodes pavairo rūpnieciski speciālos bioreaktoros. Pēc filtrēšanas tās sajauc ar inerto materiālu, kurš rada tām pagaidu mītni līdz izlaišanas brīdim. Augsnē nematodes dzīvo kādu laiku, optimālos apstākļos pat vairojas, bet tās cieš no saules, sausuma un augstas temperatūras, tāpēc ar vienreizēju izlaišanu parasti nepietiek – tā jāatkārto vismaz reizi gadā. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle
01_DS_2020-09.jpg