Darzs.jpg
Dārzs – spēka vieta

 

Brīvdienas beidzot ir kļuvušas par brīvdienām arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktorei LIENEI CIPULEI. Īsi pirms valstī noteiktās ārkārtas situācijas beigām viņa savā "Facebook" profilā publicēja dārza bildi ar piebildi: „Ja pietiekami ilgi noguris blenž uz neravētu dobi, var nonākt līdz lēmumam – tas ir tāds koncepts.” Nu ir laiks atgūt nokavēto!

 

Dzimtas īpašums apmēram septiņu hektāru platībā, kurā Liene Cipule ar savu ģimeni dzīvo jau 15 gadu, atrodas Ikšķilē pie Dambīša, kā to sauc vietējie. „Īpašums ir mantots, nācis no tēvu tēviem, mana dzimta te mitusi jau pirms Pirmā pasaules kara, un mums vienmēr bijis svarīgi pret to izturēties ar lielu cieņu – pret katru akmeni un koku,” stāsta Liene. „Joprojām ļoti cenšamies saglabāt to, ko šajā dārzā „atrodam”: vecās ābeles, vecos kokus – lazdas, kļavas, vītolus, priedes. Uztveru šo vietu ar cieņu, te dzīvojuši mani senči, viņi šos kokus stādījuši, šīs takas gājuši. Mēs, cik iespējams, to turpinām.” Dārza veidošanas process sācies ar to, ka teritorija vispirms attīrīta no brikšņiem. „Tad lēnām iepazināmies ar ainavu un reljefu savā apkārtnē, domājām, kā apaudzēt dažādas dārza vietas ar velēnu. Lēnām izpētījām kokus – ko atstāt, ko ne,” atceras Liene, norādot, ka šis nebija stāsts par ienākšanu līdzenā teritorijā, kurā viss, kas nepieciešams, – pēc smuka plāniņa salikt puķu dobes.

Lai gan puķu dobes tika veidotas un ne mazums, arī siltumnīcai un zemeņu vagām vieta atradās, dzimstot bērniem un amata pienākumiem kļūstot aizvien nopietnākiem, dārza akcents mainījās – saglabāt apkārt esošo ainavu. „Tagad man ir tikai divas dobes – viena pie terases, bet otra nodala dārza daļu pie mājas. Pārsvarā ir tikai košumkrūmi. Lai pašiem vieglāk,” norāda Liene. Teritorija ap māju ir liela, daļu no tās aizņem mazs mežiņš, tāpēc ļoti daudz laika paņem lapu grābšana pavasaros un rudeņos. „Tādās reizēs es domāju – kā cilvēkiem atliek laika dobju veidošanai, ja teritorijas sakopšana prasa tik lielu darbu!” smejas Liene.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
LAIKA PROGNOZE   AUGUSTS

 

Mēneša sākumā pastāv augsta iespējamība, ka mūsu reģionā valdīs gaisa masu plūsma no rietumiem – no Atlantijas okeāna, tāpēc periods varētu būt vējains, dzestrs un arī mitrs. Tomēr jau pirmās dekādes noslēgumā atgriezīsies siltākas un, ļoti iespējams, arī sausākas gaisa masas. Gara un intensīva karstuma viļņa varbūtība nav augsta, bet dažas karstas dienas mēneša vidū un otrajā pusē ir iespējamas, jo šajā periodā tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra varētu būt virs normas. Līdz ar to klimatiskajos datos par augustu jau minēto salnu risks augusta izskaņā nav augsts.

Vairāk jaunajā numurā!

 
Ķirši piemājas dārzā

 

Gan saldos, gan skābos ķiršus stāda, mēslo un audzē līdzīgi. Vienīgi vainagu veidošanā un slimību ieņēmībā ir atšķirības.

 

Izvēloties audzēšanas vietu, ķiršiem galvenais ir izvairīties no nogāzes apakšējās daļas, ieplakām, arī nelielām mikroieplakām. Ķiršiem patiks saulaina vieta, it īpaši tiem vajadzīga rīta un priekšpusdienas saule, vēlams, lai tie aizsargāti no ziemeļu vējiem. Labi, ja izraudzītā vieta ir iekopta un tur iepriekš auguši citi dārzaugi – dārzeņi vai puķes. Ja ķiršus vēlas stādīt vietā, kur iepriekš auguši augļu koki, pēc to izraušanas vajadzētu vismaz 2–3 gadus izlaist, tajā laikā iesēt un iestrādāt zaļmēslojumu. Nav slikti, ja pirms ķiršiem augušas ābeles vai bumbieres. Taču, ja iepriekš ilgus gadus auguši ķirši vai plūmes, jārēķinās, ka otrreiz tajā pašā vietā stādīts ķirsis, visticamāk, ražos vājāk.

Ķiršu mēslošanā galvenais ir mērenība. Stādot ķiršus, bedrei var pievienot kompostu vai nedaudz satrūdējušu kūtsmēslu. Ja augsnē ir maz trūdvielu, labs papildinājums būs veikalos nopērkamais kūdras substrāts, kas paredzēts dārzeņu vai puķu audzēšanai. Stādot ķiršus mazauglīgās augsnēs, ieteicams augsnei pievienot komplekso mēslojumu, kur fosfors ir mazākā daudzumā par kāliju (piemēram, slāpekļa–fosfora–kālija attiecība ir 12–11–18 vai 12–8–16) – saujiņu kokam, iemaisot bedrē, lai neskaras pie saknēm. Šādu mēslojumu var dot arī turpmākajos gados, jauniem kokiem dodot sauju, ražojošiem – 2–4 saujas vienam kokam.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
vainags.jpg
Kā veidot vainagus?

 

Ķirši dabiski mēdz veidot vainagus, kas līdzinās piramidiālajiem vainagiem (tas vairāk vērojams saldajiem ķiršiem) vai kausveida vainagiem (vairāk raksturīgs skābajiem ķiršiem). Tomēr dabiski kokiem jaunie zari veidojas „ar rezervi”, bet vecie zari izlūst lēni un ar lielām brūcēm, tādēļ vainaga veidošana nepieciešama un tā uzlabo koka veselīgumu. Galotnes nogriešanu lielajiem kokiem (gan saldajiem, gan, ja vajag, arī skābajiem) veic vasarā – lai ierobežotu galotnes ataugšanu. Pārējo vainaga veidošanu spēcīgi augošiem kokiem labāk izdarīt vasarā, bet vāji augošiem – pavasarī. Dažreiz vērojams, ka veciem, lieliem kokiem galotne un augšējie zari aug spēcīgi, bet apakšējie zari – vāji.

Dārzā audzis.
Lai dārzā arī paliek!

 

Astoņas citzemju sugas, kas dārzkopības nolūkā ievestas Latvijā, taču izrādījušās invazīvas. Tāpēc vajadzētu uzmanīt, lai tās neizplatās ārpus dārziem. Kurš vēl redzīgāks šo sugu pamanīšanā savvaļā, ja ne dārzkopis?

Klimatisko apstākļu un augteņu dažādība, ūdensteču un ceļu tīkls, putnu migrācijas ceļi, lauksaimniecība un dārzkopības popularitāte veicina citzemju sugu ienākšanu un izplatīšanos arī dabā. Izvairīties no citzemju augu ieceļošanas ir neiespējami. Mūsdienās tirdzniecība, ceļošana un apzināta citzemju augu sugu ievešana nojauc dabiskās sugu izplatības robežas. Savukārt klimata izmaiņas sekmē siltumu mīlošāku sugu augšanu tālāk uz ziemeļiem. Šīs tendences negatīvā puse – agresīvākās citzemju augu sugas ieviešas vieglāk un, strauji vairojoties, nomāc vai pat izskauž vietējās sugas. Agresivitāte ir invazīvo sugu (no latīņu valodas invasus – iebrukt, iekarot) raksturīga pazīme. Šīm sugām trūkst vietējo konkurentu un patērētāju, kuri kontrolētu to izplatību, un tās sāk aizņemt arvien plašākas teritorijas. Tādēļ invazīvās sugas uzskata par vienu no galvenajiem bioloģisko daudzveidību apdraudošajiem faktoriem. Tās rada arī ekonomiskus zaudējumus – traucē mežu dabisko atjaunošanos, samazina pļavu kvalitāti, veicina upju krastu eroziju un ūdeņu piesārņojumu, veicina kāpu degradāciju. Atsevišķos gadījumos, piemēram, Sosnovska latvānis, rada draudus cilvēku veselībai. Tādēļ ir svarīgi laikus pamanīt citzemju sugu agresivitāti un rīkoties. 

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

 
Lupinus polyphyllus

 

Daudzlapu lupīna bagātina augsni ar slāpekli, tādēļ augtenē parādās slāpekli mīlošas sugas – gārsas, nātres, vībotnes – un izzūd vietējās sugas, kuras nespēj izturēt konkurenci. Audzējot daudzlapu lupīnu dārzā, ieteicams pēc noziedēšanas nogriezt ziedkopas, lai nenobriest sēklas. Lielākās platībās ieteicama pļaušana tūlīt pēc ziedēšanas, bet dabā augošus atsevišķus augus vēlams izrakt.

Kā pareizi lietot?

 

Šajā rakstā skaidrojam, kāpēc svarīgi precīzi ievērot to, kas rakstīts augu aizsardzības līdzekļu lietošanas instrukcijā. Kā arī apkopojam izplatītākās kļūdas un apgāžam mītus augu aizsardzības līdzekļu lietošanā.

 

Ķīmiska viela ir tāda, kurai var uzrakstīt ķīmisko formulu. Tātad arī ūdens. Tāpat nepareizi tiek interpretēta bioloģiskā audzēšana. Sociālajos tīkos tiek ievietoti piedāvājumi pirkt zemenes, avenes, citas ogas, gurķus, kartupeļus un tomātus kā bioloģiskos, jo tie audzēti bez ķimikālijām un nav mēsloti. Ar to nebūtu jālepojas.  Lai audzētu, neko nelietojot, ir vajadzīgas ļoti pamatīgas zināšanas augu sekas ievērošanā, kaitēkļu un slimību atpazīšanā un to attīstībā, citādi ar gadiem dārzā vairs nekas lāgā negrib augt, parādās dažādas nenoteiktas slimību pazīmes, kuras bez laboratorijas nevar atpazīt. Bioloģiski audzēta pārtika ir tikai tā, kurai ir attiecīgs sertifikāts. Ar zilajiem graudiņiem, sodu, zaļajām ziepēm vai „Bordo” apstrādāti augi nekādā ziņā nav bioloģiski audzēti. Vara sulfāts jau dažus gadus ir aizliegts bioloģiskajā audzēšanā, jo atzīts par ļoti kaitīgu augsnes organismiem, līdz ar to „Bordo” bioloģiskie audzētāji nedrīkst lietot, taču mazdārziņos to lietojam. Bioloģiskā audzēšana ir stingri regulēta saimniekošana, kur mēslošanai atļauts lietot noteiktus mēslošanas līdzekļus, neindustriālos kūtsmēslus, vistu mēslus, ja vistas nav turētas sprostos, utt. Ir atļauti arī minerālmēsli, piemēram, magnija sulfāts, kālija sulfāts, kālija magnēzijs. Kāpēc tāds ievads par mēslošanu? Jo arī bioloģiskajā audzēšanā jāiegūst kvalitatīvi produkti un augsnes sagatavošana ir noteicošais faktors, kā augs jutīsies. Problēma, ka Latvijā drīkst lietot tikai pieskares augu aizsardzības līdzekļus un, lai augu noturētu veselu, tie regulāri jāatjauno.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

Kādos gadījumos saslimušie augi jālikvidē?

 

Saslimušie augi jālikvidē tikai vienā gadījumā – ja konstatēta karantīnas slimība. Latvijā visizplatītākā ir bakteriālā iedega, kas posta ābeles, bumbieres, cidonijas un krūmcidonijas, klintenes, pīlādžus, korintes, vilkābeles u.c. sugas. Plūmes, ķirši, aprikozes un persiki neslimo ar šo slimību. Kokiem sāk kalst zari, jaunie dzinumi noliecas un izskatās kā saliekti āķī. Ja augs saslimis ne ar karantīnas slimību, to jācenšas izārstēt. Arī ar bumbieru rūsu slimi augi mēdz augt un ražot vēl ilgi. Ir reizes, kad jāizvēlas – bumbiere vai kadiķis, bet kopumā bumbieri var veiksmīgi audzēt, lietojot augu aizsardzības līdzekļus. Daudzi droši vien šausmās novērsīsies, ka nekādu ķīmiju savā dārzā nelietos.

 
Laiks ievākt puķu sēklas

 

Viengadīgās puķes pavairo tikai ar sēklām, divgadīgās – galvenokārt ar sēklām. Daļai dārzā augošo mīļāko puķu sēklas varat mēģināt ievākt paši. Augusts un septembris ir galvenais sēklu vākšanas laiks.

 

Mājas apstākļos diez vai vērts ievākt sīpolpuķu un ziemciešu sēklas. Lai gan ar sēklām pavairotās puķes būs spēcīgākas, izturīgākas un to mūžs garāks, tomēr, ja nav piemērotu apstākļu agrai sēšanai, jārēķinās, ka līdz ziedēšanai var nākties gaidīt ilgāk, nekā šīs puķes pavairojot ar sīpoliem, gumiem vai spraudeņiem. Toties dažām viengadīgajām un divgadīgajām puķēm sēklas varat mēģināt ievākt paši.

Pārsvarā sēklu ievākšanas laiks vasaras puķēm sākas augustā un turpinās septembrī, pat oktobrī. Atliek tikai sekot, kad pēc noziedēšanas puķēm sāk gatavoties pogaļas, pākstis vai sēklu čemuri. Pretējā gadījumā sēklas nobirs zemē agrāk, nekā paspēsiet attapties. Sēklu ievākšanas laiks atkarīgs arī no klimatiskajiem apstākļiem – vai vasara bijusi silta un saulaina, vai vēsa un lietaina. Jārēķinās, ka ļoti daudz kvalitatīvu sēklu puķēm nebūs ne tad, ja valdījis pārlieku liels sausums, ne tad, ja visu vasaru nepārtraukti lijis. Pirmā pazīme, ka pienācis laiks vākt sēklas, – puķes nozied, to galviņas pāris nedēļu laikā nobrūnē un it kā sažūst.  Lupīnām, rudzupuķēm, matiolām, puķuzirņiem attīstās pākstis, magonēm – pogaļas, savukārt citām – ozolītēm, asterēm – briest sēklas, kas vai nu tāpat izbirst zemē, vai, līdzīgi kā silpurenēm, kas mūsdienās no pļavām pārcēlušās uz dārziem, kā pieneņu pūkas izklīst pa vējam.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle