Udensroes.jpg
Dīķu un baseinu karalienes – ūdensrozes

Ūdensrozes labi augs ūdenstilpņu saulainākajās vietās, kur nav straujš ūdens tecējums, toties dibenā sakrājušās dūņas. Lai saknes līdz rudenim paspētu ieaugt, ūdensrozes ieteicams stādīt siltajā ziedēšanas laikā, uzreiz pēc Jāņiem, jūlija sākumā.

 

Ūdensrozes ar baltiem, sārti rožainu, dzeltenīgu arī zilganu toņu ziediem pamatoti ir pelnījušas jebkuras ūdenstilpnes karalienes godu. Turklāt tās nepavisam nav pieskaitāmas kaprīzākajiem augiem. Reiz ieaugušas, ūdensrozes ilgus gadus priecēs ar skaistu ziedēšanu.

Latvijā brīvā dabā – ezeros un purvu ezeriņos, arī rāmi plūstošu upju līčos un attekās – sastopamas divas ūdensrožu sugas – baltā ūdensroze (Nymphaea alba) un sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida). Savukārt piemājas dīķos, kā arī lielākos un mazākos dārza baseinos pārsvarā tiek audzētas cilvēka radītas krāsainas ūdensrožu šķirnes. Labākās ūdensrožu šķirnes, kā teic selekcionāre Guna Ruk-
šāne, izveidotas jau pirms 100 gadiem un pat agrāk. Tādas, piemēram, ir pa-saules ūdensrožu audzētāju katalogos atrodamās ‘Daubeniana’ (1863), ‘Carnea’ (1887), ‘Pink Beauty’(1899). 

Ir klasiskās šķirnes (sk. sarakstu) un, protams, arī desmitiem citu, tikpat pievilcīgu ūdensrožu šķirņu, speciāli dārza baseiniem un akvārijiem radītās, piemēram, ‘Nymphaea’, ‘Nymphaea Mikranta’, ‘Nymphaea Stellate’. 

Dabā ūdensrozes nekad neaug noēnotās vietās, kā arī vietās, kur ir straujš ūdens tecējums un nabadzīga, smilšaina grunts. Tāpēc tās satopamas ezeru līčos, kur ūdenstilpnes dibenā sakrājušās dūņas. 

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Laika prognoze  Jūlijā

 

Aktuālie prognožu dati jūlijam ļauj secināt, ka mēnesis kopumā būs silts. Varbūtība, ka jūlija vidējā gaisa temperatūra būs augstāka par normu, ir ievērojami lielāka nekā – zemāka par normu. Jūlijā sākumā līs vairāk, otrajā pusē – mazāk. Siltas, pat karstas gaisa masas mūsu reģionā vēl valdīs mēneša sākumā, jūlija vidū sagaidāms, ka tās no mūsu reģiona atkāpsies, bet mēneša otrajā pusē atkal varētu atgriezties. Lai gan mēneša noslēgums atkal iezīmējas ar sinoptiskajiem procesiem, kas veicinās rietumu gaisa masu plūsmu – tātad karstums ir maz iespējams.

Vairāk jaunajā numurā!

Julijs.jpg
 
upenes.jpg
Upenes ēšanai
tieši no krūma

 

Kopumā saldo šķirņu upenes audzējamas tāpat kā pārējās. Tomēr ir viena atšķirība – gandrīz visas deserta šķirnes ir diezgan ieņēmīgas pret pumpurērcēm. Tas jāņem vērā, kopjot šos krūmus.

 

Upenes pārsvarā esam pieraduši ēst, savārītas ievārījumos, želejās, izspiestas sulā vai no saldētavas veidā, kur tās parasti liekam sasmalcinātas kopā ar cukuru. Tomēr tādējādi zaudējam daļu vitamīnu, īpaši C vitamīnu, ar ko upenes ir sevišķi bagātas. Lai uzņemtu dienā nepieciešamo C vitamīna devu, nepieciešams apēst vien 30–50 g ogu. Tā uzņemsiet arī diezgan daudz vērtīgo šķiedrvielu un dzelzi. Tāpēc vasarā labākais veids ir ogas ēst tieši no krūma, bet konservējumi lai paliek ziemai.  Taču ne visas šķirnes ir pietiekami garšīgas, lai ēstu svaigā veidā. Rūpnieciskajām šķirnēm, ko audzē pārstrādei, parasti ir paskāba garša un bieza miziņa, lai varētu vākt mehanizēti un transportēt. 

Svaigai ēšanai jāizvēlas desertšķirnes, kurām garša ir patīkamāka, saldāka, kā arī plānāka miziņa un lielākas ogas. Arī šādu šķirņu piedāvājums ir diezgan plašs (sk. svaigai ēšanai ieteicamo šķirņu sarakstu).

Vietas izvēle upenēm ir svarīga, lai ogas veidotos kvalitatīvas un garšīgas. Tai jābūt aizsargātai no valdošajiem vējiem, jo neaizsargātās vietās krūmi vairāk cieš no sausuma un aukstuma. Tomēr tā nedrīkst būt arī pilnībā aizsargāta no visām pusēm, jo tad radīsies labvēlīgi apstākļi ērkšķogu Amerikas miltrasas attīstībai. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Sējas darbi turpinās arī jūlijā.

 

Jūlijā pēc agrīnāko dārzeņu novākšanas sakņu dārzā sāk atbrīvoties vieta – to nav par vēlu izmantot otrās ražas ieguvei. Vien jārēķinās, ka vasaras nogalē ir lielāks slimību un kaitēkļu risks.

Vēlajai ražai var sēt gan kāpostveidīgos (Pekinas kāpostus, ziedkāpostus, brokoļus), gan rutkus un rāceņus, gan zirņus, salātus, dilles un lociņus.

Jūlija pirmajā pusē ir īstais laiks melno rutku sējai. Priekšlaikus iesēti, tie mēdz izziedēt jau dīgļlapu stadijā. Botāniski rutki un redīsi pieder vienai sugai Raphanus raphanistrum, dalījums rutkos un redīsos vairāk saistīts ar saknes lielumu un garšu. 

Tradicionāli uzskata, ka rutkiem jābūt lieliem un sīviem (kā parunā „mārrutki nav saldāki par rutkiem”), bet redīsu saknes ir mazākas un to garša maigāka. 

Taču mūsdienās ir radītas gan rutku šķirnes ar maigu garšu, gan redīsu šķirnes ar lielām saknēm.

Rutki var būt arī balti un ne tikai apaļām saknēm, to vidū netrūkst šķirņu ar garenām un pat visai garām saknēm. Dārzā rutkus sēj 40–50 cm attālās rindās, atstājot starp sēklām apmēram 10 cm (rutku sēklas ir sīkākas nekā redīsiem). Rutku sēklu dīgšanai ir svarīgi, lai augsne būtu pietiekami mitra. Ja sadīgst par biezu, sējumu izretina.

Ja vēlaties izaudzēt tik tiešām garas saknes, ir vērts izveidot 30–40 cm augstu vagu skaustu. To var izdarīt ar lāpstu. 

Ja augsne ir pietiekami irdena, daikonus (t.s. japāņu rutki ar garām, baltām saknēm) var sēt arī uz līdzenas zemes. Interesanti, ka Japānā ir uzskats, ka ar daikoniem iespējams uzirdināt zemi, jo pēc to novākšanas augsnē paliek caurumi. 

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

Darbi7.jpg
 
apmales.jpg
Dobes apmale
kā kleitas apkakle

 

Kā izveidot glītu un vienlaikus viegli kopjamu maliņu dobei, lai tā izskatās smuka ilgu laiku, nevis tikai izveidošanas brīdī?

Apdobe puķu dobei ir kā kleitai apkaklīte. Savulaik tā bija vienīgā rota samērā vienveidīgajam apģērbam,” saka Guna Rukšāne. Ja skatāmies no šāda skatu punkta, apmalītei ir ļoti liela atbildība par puķu dobi. Nekopta apdobe var neglābjami sabojāt iespaidu, lai cik krāšņi ziedētu puķes dobē. 

Kā šo maliņu veidot, kā kopt, kādus materiālus izvēlēties, lai to uzturētu nevainojamu? 

Guna Rukšāne uzskata, ka visskaistākais risinājums ir klasiskā apdobe, kas veidota ar atduršanas metodi, jo tā veidojas nepiespiesta ainava. Vienlaikus tas ir arī lētākais variants: „Manā mājā pagaidām ir tikai klasiskās apdobes. Atduršanu var veikt vairākas reizes sezonā: pavasarī – maija beigās, jūlijā un rudenī – septembrī. Ja pēc pāris nedēļām skats vairs nebūs
stingrs un pedantiski akurāts, tad kārtīgais zāliens atsvērs šo novirzi no normas.”

Ilma Nereta norāda, ka arī Nacionālā botāniskā dārza stādījumos visbiežāk dobju malas rūpīgi tiek atdurtas ar lāpstu. „Tiesa, šis darbiņš vairākkārt atkārtojams visas sezonas garumā.”  

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle