peonijas.jpg
Kā svinēsim peoniju ziedēšanu šovasar?

 

Tradicionālie peoniju svētki šīgada jūnijā Covid-19 dēļ atcelti. Taču apmeklētājus peoniju ziedēšanas laikā gaida gandrīz visi peoniju audzētāji. Līdz 25 cilvēku grupām, iepriekš piesakoties, tiks rīkoti arī semināri un meistarklases.

 

Peoniju dārzs „Ziedoņi”. Kā informē dārza saimniece Dagnija Voika, peoniju svētku šogad nebūs, taču peonijas ziedēs neatkarīgi no vīrusa. Tādēļ dārzs „Ziedoņi” pēc iepriekšēja pieraksta atbilstoši valstī noteiktajai kārtībai par pulcēšanos ārā šovasar būs atvērts no 30. maija līdz 20. jūnijam no plkst. 11.00 līdz 18.00. Brīvdiena – pirmdiena. Atrašanās vieta – Pelču pagasts, Kuldīgas novads.

 

Peonijas Kalsnavas arborētumā. Konkrēta svētku datuma nebūs, taču visu jūniju peoniju ziedēšanas laikā darbdienās un sestdienās tiks pagarināts arborētuma darba laiks līdz astoņiem vakarā, lai šurp varētu atbraukt arī cilvēki pēc darbdienas beigām, informē Kalsnavas arborētuma informācijas centrā.

 

Līga Popova savā peoniju dārzā Pārgaujas novada „Jaunrūjās” peoniju dienu rīkos 14. jūnijā. Taču, lai nepārkāptu pulcēšanās noteikumus. Līgas dārzā aug ap 290 sugu un šķirņu. Pirmās – agrākās – sugas sāk ziedēt jau maija vidū, vēlākās šķirnes – pēc Jāņiem.

Dzintra Jurevica peonijas audzē jau vairāk nekā 20 gadu. Viņas dārzā Tukumā aug nepilni 300 peoniju sugu un šķirņu, kā arī ap 200 īrisu šķirņu, jo īrisi ir otra Dzintras Jurevicas aizraušanās. Taču dārza kopējā teritorija nav pārāk liela, tāpēc plašus svētku pasākumus 

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
 
LAIKA PROGNOZE   JŪNIJS

 

Jūnijā gaiss smaržo pēc jasmīniem, zemenēm un vīstošas zāles. Sēšanu un stādīšanu nomaina kopšanas un ražas vākšanas darbi. Garajās dienās jāpaspēj sēto un stādīto izravēt, siltumnīcās tomātus un gurķus veidot un kopt, dārza ogas nolasīt, kā arī par ziediem papriecāties un vasaras saulgriežus godam sagaidīt un nosvinēt. Arī pirtsslotas jāsasien un tējām ziedi jāsalasa.

Vairāk jaunajā numurā!

Paaudžu mantojums

 

Mājā, kurā pirms pandēmijas latviešu boksera Maira Brieža ģimene pavadīja tikai brīvdienas, šobrīd viņi dzīvo pastāvīgi. Rūpes par ziediem un augu labsajūtu ir Maira sievas Jūlijas ziņā.

 

Šo īpašumu Ķekavas novada Plakanciemā Briežu ģimene mantojusi no Maira sievas Jūlijas vecvecākiem. „To sāka būvēt mans vectēvs, kas pēc profesijas bija inženieris, bet vectēva darbu pabeidza mans vīrs,” stāsta Jūlija.

 

Šajā īpašumā Jūlija pavadījusi visu bērnību. Šīs ir manas dzimtas mājas, manu vecvecāku vasarnīca, kur pavadīju vasaras, braucu palīdzēt dārza darbos,” stāsta Jūlija. „Kad pirms apmēram astoņiem gadiem ar vīru nopirkām vēl vienu zemes gabalu blakus esošajai teritorijai, vecās mājas un pirts vietā uzcēlām jaunu koka vasaras māju un nelielu pirtiņu. Mums gribējās savu zemes gabalu, kur būtu bērnu laukums, mauriņš un dobes ar puķēm, jo vecvecāku teritorija bija veltīta dārzeņu dobēm un nebija vietas, lai diži izvērstos.”

„Mums ar vīru vienmēr bijis svarīgi, lai mūsu dzīvojamā zona būtu ar plašu teritoriju apkārt, lai dārzā bērni var izskrieties, lai ir vieta gan kādai sakņu dobei, zaļumiem, gan puķu dobēm,” stāsta Jūlija. Lai gan teritorija ir 1200 kvadrātmetru liela, tajā vieta atradusies gan vasaras, gan ziemas mājai, saimniecības ēkai, pirtij un bērnu laukumiņam. Plānojums īpaši netika mainīts, tāpēc nekādas lielās speciālistu komandas netika piesaistītas.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Briedis2.jpg
Mīļākās puķes

 

„Visvairāk man patīk peonijas un lilijas, bet pavasaros – tulpes,” stāsta Jūlija, nosaucot dažus no saviem 25 peoniju krūmiem – ‘Golly, Mandarin’s Coat’, ‘Serene Pastel’, ‘Flying Pink Saucer’ un citus. Peoniju stādus Jūlija vienmēr pērk stādaudzētavā „Madaras”, bet lilijas – Olaines stādaudzētavā „Mudra K”.

Dabā saudzēts,
dārzā audzēts

 

Ir kokaugi, kurus savvaļā neatkarīgi no to vecuma un izmēriem aizsargā ar likumu. Tie ir ierakstīti īpaši aizsargājamo sugu sarakstā un/vai Latvijas Sarkanajā grāmatā. Šajā rakstā stāstām par tiem aizsargājamajiem kokiem un krūmiem, kuri atraduši vietu arī piemājas dārzos.

Lielākoties tie ir jau sen apstādījumos tradicionāli izmantotie koki un krūmi. Stādus var iegādāties legāli, tikai šo sugu stādi nedrīkst būt iegūti Latvijas dabā. Vai nu tie ir stādu audzētāju izaudzēti no pašu audzētavās esošā mātesaugu materiāla, vai arī iegādāti no citu valstu stādaudzētavām. Katrā ziņā stādu audzētājam/pārdevējam ir jāvar kontrolējošām institūcijām uzrādīt aizsargājamas sugas stādu izcelsmi apliecinoši dokumenti vai mātesaugi. Jo ievākt materiālu Latvijas dabā ir aizliegts ar likumu un par to drauds sods. Protams, ar šķirņu stādiem šādu problēmu nav, jo šķirnes ir radušās cilvēka darbības rezultātā. No stādu audzētāja nopirktu aizsargājamu augu sugu ārpus dārza teritorijas nedrīkst stādīt. Ja plānojat iegādāties aizsargājama auga sugu, vēlams katram gadījumam palūgt stādu audzētajam/pārdevējam kvīti, kas apliecina, ka stādu esat ieguvis legāli. Tad varbūtēju problēmu ar vides ekspertiem nebūs.

Dabā aizsargājamo kokaugu stādus audzēšanai košumdārzos piedāvā iegādāties stādaudzētavas.

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

 
Vai saimnieks savā dārzā drīkst nozāģēt paša pirku un stādītu aizsargājamu koku?

Ar stādaudzētavā nopirktu, dārzā iestādītu Latvijas dabā aizsargājamas sugas vai tās šķirnes stādu īpašnieks var rīkoties pēc savas gaumes un patikas tāpat kā ar jebkuru citu dārzā augošu kokaugu līdz brīdim, kad tas (gan aizsargājamais, gan jebkurš cits) nepārsniedz 20 cm diametru. Uz zāģēšanu dārza teritorijā attiecas Ministru kabineta noteikumi, kur teiks, ka bez pašvaldības atļaujas savā dārzā atļauts cirst augļu kokus un tos kokus, kuru diametrs nepārsniedz 20 cm. Pārējo koku ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja. Tātad, ja stāds ir paša nopirkts un koka diametrs nav pārsniedzis 20 cm, tad var cirst. Ja diametrs pārsniedz 20 cm, jāprasa atļauja pašvaldībai.

Kabaču audzēšana piemājas dārzā

 

Kabači ir siltumprasīgi, tāpēc tos drošāk audzēt nevis ar tiešo sēju dobēs, bet no stādiem. Tos izstāda dārzā jūnija sākumā pēc salnām.

 

Atkarībā no šķirnes kabaču augļu mizas krāsa var būt balta, zaļa (no ļoti gaišas līdz ļoti tumšai), dzeltena, pelēcīga, svītraina (ar zaļām un baltām strīpām) un viegli plankumaina (gaiši zaļa ar gandrīz baltiem vasaras raibumiņiem). Pēc augļu formas kabači mēdz būt cilindriski, bumbierveida un pat apaļi. Augļu garums variē atkarībā no šķirnes un novākšanas brīža – 5–7 cm līdz 40–50 cm. Īsāki augļi parasti ir taisni, bet šķirnēm ar gariem augļiem tie mēdz arī izlocīties. Slavenais detektīvs Erkils Puaro savulaik atmeta kabaču audzēšanu tāpēc, ka nespēja izaudzēt taisnus kabačus. Lūk, ko nozīmē nepareizi izvēlēta šķirne!

Kaut gan kabači ir siltumprasīgi un cieš no salnām, ieauguši tie spēj augt zemākā temperatūrā nekā gurķi. Salnas kabačiem ir bīstamas augšanas sākumā, turpretī vasaras beigās, septembra sākumā kabači, kaut gan apsalst, bojā neiet un kādu laiku turpina ražot. Kabaču sēklu dīgšanai optimālā substrāta temperatūra ir 25–30 oC, tāpēc tos drošāk audzēt nevis ar tiešo sēju dobē, bet no siltumnīcā izlolotiem vai pie stādaudzētājiem nopirktiem dēstiem. Protams, sēklas var sēt tieši zemē, bet līdz uzdīgšanai paies vairāk laika, sēklas zemē var sapūt, tās var apēst peles un žurkas. Arī ražas vākšana sāksies vēlāk, tādēļ kopraža būs zemāka. Piemājas dārzā drošāk izstādīt dēstus jūnija sākumā vai arī atvēlēt dažiem augiem vietu siltumnīcā.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

Kamēr jauns un svaigs, tikmēr – cukīni

 

Kad kabača zieds apputeksnējas, tas novīst, bet augļaizmetnis sāk piebriest un drīz pārvēršas par cukīni. Jā, cukīni nav nekāda īpašā šķirne. Šis vārds nāk no itāļu valodas, kur zucca nozīmē „ķirbis”, bet zucchini – „mazais ķirbītis”. Kamēr augļa miza ir plāna, to var viegli ieskrāpēt ar nagu un sēklas ir aizmetušās, bet vēl nav attīstījušās, savukārt augļa svars nepārsniedz 450 g, tas ir cukīni neatkarīgi no mizas krāsas un augļa formas. Tieši šie augļi ir garšīgākie un visvairāk izplatīti tirgū. Tos var ēst nemizotus.

 
Kā nopirkt labu melnzemi dārzam?

 

Latvijā melnzemei nav skaidru standartu, neeksistē melnzemes karjeri. Piemēram, šovasar, kad intensīvi atsākušies ceļu remontdarbi, var prognozēt, ka kā melnzeme tiks tirgota neauglīgā, piesārņotā ceļmalu augsne. Dārzkopim melnzemes iegāde ir laimes spēle. Kā tajā vinnēt?

 

Jau vairākus gadu desmitus Latvijā tautā iegājies vārds „melnzeme”, un daži tirgotāji to veikli izmanto, tirgojot pilnīgi jebko, kas vismaz līdz atvešanas brīdim ir tumšā krāsā. Lai dabīgi izveidotos daži centimetri auglīgas augsnes kārtas, jāpaiet vairākiem simtiem gadu. Neviens netirgos labu aramzemes kārtu no sava tīruma. Latvijā parasti augsne melnzemei tiek ņemta no dīķu vai grāvju rakšanas, arī dažādos purvos. Tagad intensīvi atsākas ceļu būvniecība, tāpēc bieži ir risks iegādāties ceļam piegulošo augsnes kārtu, kas ir neauglīga un piesārņota. Tikai dažiem īpašumā ir jau sen stāvējuši lieli kūtsmēslu vai kompota kalni – tāda augsne ir vislabākā. Taču, ja tirgotājs nav reģistrēts VAAD kā šīs augsnes pārdevējs, tad viņa atbildība – praktiski nekāda.

Parasti, pērkot melnzemi, mērķis ir ielabot dārzā jau esošo augsni. Te ir vairākas iespējas. Ja augsne ir ļoti viegla un smilšaina vai pretēji – smaga un mālaina, abos gadījumos labi var palīdzēt kūdra. Smilšainā augsnē kūdra darbojas kā sūklis un palīdz uzturēt mitrumu, bet smagā augsnē tā veicina ūdens piekļuvi. Tieši tajās vietās, kur stādāmi augi, var izvēlēties labu substrātu. Otra iespēja – sakņu dārzi, kur jau vairāku gadu desmitu garumā ir vesti kūtsmēsli, komposts un uzaudzēts otrs aramkārtas slānis. 

 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

@2016 Dienas Žurnali

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle