rodo.jpg
Vai šopavasar rododendri ziedēs bagātīgi?

Ekspertes prognozē, ka rododendru seklā sakņu sistēma dziļā sniega dēļ aizvadītajā ziemā nebūs cietusi. Tomēr to dzinumus, it īpaši mūžzaļo, var būt skāris februāra sals, tāpēc ziedēšana šopavasar, iespējams, būs pieticīgāka.

 

Maijā kļūst skaidrs, kādu iespaidu uz rododendriem atstājusi aizvadītā sniegotā, taču arī aukstā ziema. Vai šopavasar tie iepriecinās ar bagātīgu ziedēšanu?

Ziemas sākumā nebija postoša kailsala. Tāpēc maz ticams, ka būs cietusi salīdzinoši seklā rododendru sakņu sistēma. Par sakņu apsalšanu noteikti nevajadzētu uztraukties, ja tās sākumā bija piesegtas ar kūdras vai mulčas slāni. Vēlāk jau zemi sedza pietiekami bieza, sildoša sniega kārta.

Tomēr tagad, maijā, var atklāties, ka iespaidu uz rododendriem – gan vasarzaļajiem, bet īpaši mūžzaļajiem – ir atstājis bargais februāra sals. Taču šoziem nebija daudz aukstu un saulainu dienu, tāpēc mūžzaļajiem rododendriem (kuri tāpat daudzos dārzos pa ziemu tiek piesegti) tikpat kā nav vērojami saules apdegumi.

Vasarzaļajiem rododendriem rudenī nobirst lapas, iestājas miera periods un nekāda īpaša ieziemošana nav vajadzīga. Turklāt rododendru zemākos zarus valsts lielākajā daļā jau ziemas sākumā nosedza sniegs. Tāpēc iespaidu uz pavasara ziedēšanu šoziem varēja atstāt tikai februāra sals, ietekmējot daļu ziedpumpuru, kas nebija zem sniega.

Skaidrs, ka ziedēšana nebūs tik bagāta arī tad, ja ziedpumpurus būs apēdušas stirnas. Tie stirnām garšo, jo ziedpumpuri – dažām šķirnēm vairāk, citām mazāk – satur augu cukurus. Vienīgā reālā aizsardzība pret šādiem postījumiem ir līdz nākamajam rudenim izdomāt, kā rododendrus pasargāt no šo meža dzīvnieku postījumiem.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Laika prognoze  Maijā

 

Dati maijam uzrāda tendenci, ka kopumā mēnesis gaidāms ar gaisa temperatūru tuvu normai. Mēneša sākumā vēl pastāv liela varbūtība, ka mūsu reģionā ieplūdīs salīdzinoši vēsas gaisa masas un biežāk pieturēsies periodi, kad gaisa temperatūra būs pat nedaudz zemāka par normu, savukārt mēneša otrajā pusē jau ievērojami pieaug varbūtība, ka Zie-meļeiropā nostiprināsies siltākas gaisa masas un sagaidāmas arī vasarīgas dienas. 

Vairāk jaunajā numurā!

maijs.jpg
 
Kaitekli.jpg
Slimību un kaitēkļu prognoze maijam

 

Pēc aprīļa beigu siltuma perioda maijā, plaukstot pumpuriem, būs gan laputis un bruņutis, gan tinēji un smecernieki. Ja laiks būs vēss un mitrs, uz kadiķiem attīstīsies kadiķu rūsas sporas.

 

Maijā pavasaris parasti iestājas, lai gan var sagādāt dažu labu pārsteigumu slapja sniega un salnu veidā. Bet lapu plaukšanu un ziedēšanas sākumu tas ietekmē maz, arī kaitēkļu un slimību attīstību tas neietekmē. Pēc ikgadējā aprīļa siltuma perioda tie savu attīstību ir sākuši un maijā to turpinās. Uz ābeļu zariem no oliņām šķiļas lapu blusiņas, laputis, bruņutis un sarkanās tīklērces. Maijā, pumpuru plaukšanas sākumā, barošanos uzsāk ābeļu lapu tinēja un ābeļu pumpuru tinēja kāpuri – lapu pumpurs izplaukst jau ar apgrauztām lapiņām. Vēlāk kāpuri būs sastopami ābeļu vainagos, kur tie turpinās baroties un kalpos kā laba ēsma kukaiņēdājiem putniem. Maijā turpinās aprīļa beigās aizsākusies ābeļu ziedu smecernieka vaboļu rosība. Visticamāk, masveida izplatība šogad sagaidāma maija sākumā, kad ābeļu ziedpumpurus uzmeklēs ne tikai pašu dārzā uz ābeļu stumbriem ziemojušie īpatņi, bet arī no citām ziemošanas vietām atlidojušie. Atcerieties – bordo smidzinājumi, ar kuriem dārzu nosmidzinājāt agri pavasarī, palīdz pret atsevišķām slimībām, bet nepalīdz pret iepriekš minētajiem kaitēkļiem. Ja pērnvasar augļu kokiem uzlikāt un rudenī noņēmāt gofrētās kukaiņu ķeramās jostas, tad šogad kaitēkļu jūsu dārzā būs mazāk.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Kā audzēt atklātā laukā

 

Paprika slikti pacieš aukstumu. Dārzā to ieteicams izstādīt, kad augsne iesilusi līdz 12 oC, bet vislabāk – līdz 15–18 oC. Vidējai gaisa temperatūrai veģetācijas laikā jābūt vismaz 19,5 oC. Tāpēc papriku drošāk audzēt siltumnīcā. Ja tādas iespējas nav, atliek riskēt un izvēlēties piemērotas šķirnes.

Ir skaidrs, ka nodrošināt pietiekami siltus apstākļus atklātā laukā nav viegli, tāpēc Latvijas klimatiskajos apstākļos papriku drošāk audzēt siltumnīcās. Bet, ko darīt, ja paprika garšo un gribas to audzēt, bet siltumnīcas nav? Aplūkojot šī gada paprikas sēklu piedāvājumu amatieriem, ir izdevies atrast tikai trīs šķirnes, kuras varētu ieteikt audzēšanai lauka apstākļos. (Protams, var eksperimentēt ar citām šķirnēm – ja gadīsies laba vasara, arī tās var izdoties.) Laba vasara – tas nozīmē ne tikai siltumu, bet arī paprikai optimālu gaisa mitrumu – 60–65%. Saulainā un karstā laikā (25–30 oC) gaisa mitrums var būt augstāks. Tomēr paaugstināts gaisa mitrums traucē ziedputekšņu nobiršanu, savukārt pazemināts – to dīgšanu. 

Ražas novākšanas periodā paaugstināts gaisa mitrums veicina sēnīšu slimību (it sevišķi pelēkās puves) izplatīšanos, bet pazemināts – kaitēkļu (tīklērces un laputu) savairošanos.

Atklātā laukā paprikas dēstus droši var stādīt tikai jūnija sākumā, kad vairs nedraud pavasara salnas, tāpēc sēklas nav par vēlu sēt aprīļa beigās, maija pirmajās dienās. Paprikas dēstus audzē tāpat kā tomātus. Galvenās grūtības ir panākt pietiekami augstu substrāta temperatūru sēklu dīgšanai, jo centrālapkure aprīlī parasti tiek atslēgta. Ja substrāts nav pietiekami silts, sēklas var pussadīgušas nīkuļot pat mēnesi un pa šo laiku asni var inficēties ar kādu puvi un iet bojā.

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

paprika.jpg
 
Monstera.jpg
Monsteru trakums

 

Reizēm notiek neticamas lietas – gadu desmitiem augs nīkst putekļainos, tumšos kaktos, neviena neievērots, bet tad pēkšņi vienā dienā kļūst par dārzu modes karstāko aktualitāti. To vajag visiem! Cilvēki ir gatavi maksāt simtiem eiro, lai tiktu pie stāda. Tā pandēmijas gadā noticis ar monsterām.

„Ar telpaugiem strādāju jau 40 gadu. Līdz šim monstera nekad nevienu nav interesējusi un nav bijusi vajadzīga. Padomju laikos tā skaitījās patrepju un kaktu puķe, kas, putekļaina, nomīcīta un iekaltēta, nīka aizmirstībā kantoru, skolu, kultūras namu un uzgaidāmo telpu tumšākajos stūros,” stāsta Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja, telpaugu eksperte Zane Purne. Salaspils Botāniskā dārza kolekcijā garšīgā monstera (Monstera deliciosa) ar izteiksmīgām, tumšzaļām, spīdīgām, robotām lapām, tostarp arī varietātes ar raibām lapām, kas tagad īpaši populāras, ir vismaz kopš 1975. gada. Kuru tas interesēja? Nevienu! Arī „Dārza Pasaule” par monsterām nerakstīja. Gatavojot šo materiālu, pārskatīju žurnāla pēdējās desmitgades arhīvu – bijis orhideju (falenopšu) vilnis, amariļļu un puansetiju vilnis, bet monsteras pieminētas vien pa teikumam, pa rindkopai, garāmejot rakstos par citiem telpaugiem. Taču 2020. gadā viss mainījās. Kāpēc? Kad pagājušā gada nogalē aptaujāju ekspertus par pandēmijas ietekmi uz dārzu, viena no tendencēm, kas parādījās, – cilvēki, nedēļām iesprostoti mājokļos pašizolācijā, ilgojās pēc dabas uzreiz un tagad, tāpēc sāka pirkt liela izmēra augus gan dārzam pagalmā, gan ziemas dārziem un telpaugu stūriem mājokļa iekštelpās. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle