sakuras.jpg
Sakuras
dzīves skaistumam

Aprīļa otrajā pusē, maija sākumā Japānas ķirši uzzied arī Latvijā. Īpaši skaisti tie ir Rīgā Uzvaras parkā un Rūjienas apstādījumos. Ja vēlaties sakuras savā dārzā, ieteicams izvēlēties vietējās stādaudzētavās izaudzētos stādus un stādīt no vēja aizsargātās vietās.

 

Japānas ķiršu jeb sakuru krāšņais, bet īsais ziedēšanas laiks vedina domāt par dzīves skaistumu, trauslumu un arī īslaicīgumu. Pūkainie, balti sārtie mākoņi aptver kokus un tad pēkšņi pazūd. Bieži sakuras stāda ūdens tuvumā, lai ziedu pilnie zari spoguļotos ūdenī, bet tajā iekritušo ziedu lapas atgādinātu cilvēka vietu laika plūdumā. 

Šajā rakstā iepazīstinām ar Japānas ķiršu jeb sakuru audzēšanas prasībām un sugām, kā arī to hibrīdiem un šķirnēm, kuras iespējams audzēt Latvijā. Norādītais ziedēšanas laiks – tad, kad tās zied Nacionālajā botāniskajā dārzā Salaspilī.

 

Kā izvēlēties stādus?

Ja vēlaties sakuras koku savā dārzā, ieteicams izvēlēties vietējās stādaudzētavās izaudzētos vai vismaz ataudzētos stādus, vai arī stādus no reģioniem ar līdzīgu klimatu. Siltākā klimatā izaudzētie var neizturēt Latvijas ziemas.

Iegādājoties stādus, jāņem vērā, cik lielu augstumu un vainaga platumu tie izaugot var sasniegt, lai neiestādītu pārāk tuvu vai tālu no jau esošiem vai plānotiem stādījumiem, lai pats ķirsis un blakus augošie augi varētu atklāties visā krāšņumā.

Ieteicams padomāt arī par vēlamo vainaga formu un izvēlēties stādījumiem nepieciešamo – līdzīgu vai tieši pretēji – kontrastējošu.

Parasti sakuras stāda pa vienai vai arī vienas šķirnes 3–5 kociņus vai krūmus, lai ziedēšanas laikā stādījums būtu apjomīgāks „mākonis”. Neiesaka kopā stādīt dažādu šķirņu vienlaikus ziedošus eksemplārus.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
Laika prognoze  Aprīlī

 

Arī šogad martā Latvijā vēl bieži valdīja vēsas gaisa masas un termometra stabiņš noslīdēja pat zem mīnus 20 oC atzīmes, piedzīvojām ne vienu vien cīruļputeni. Tomēr agrīnie dati par aprīļa mēnesi liecina – ir augsta varbūtība, ka mēneša vidējā gaisa temperatūra būs virs normas. Siltākais periods gaidāms mēneša pirmajā pusē, kad mūsu reģionā laikapstākļus bieži noteiks anticiklons, valdošie būs dienvidrietumu, dienvidu, dažubrīd pat austrumu puses vēji – tas nodrošinās daudz saulainu dienu un siltu gaisa masu ieplūšanu mūsu reģionā. 

Vairāk jaunajā numurā!

aprilis.jpg
 
Kosmejas.jpg
Kosmeja – žilbinošā modes dāma

 

Šo košo vasaras puķi ar lillīgi rozā nokrāsu ziediem un dillēm līdzīgajām lapām savulaik audzēja mūsu vecmāmiņas. Toreiz kosmejas bija garas – izauga līdz pusotram metram un uzziedēja jūlija beigās. Mūsdienu kosmejas kļuvušas vēl krāsainākas, ir īsākas, pat pavisam zemas, un uzzied daudz agrāk.

 

Savās izcelsmes zemēs kosmejas ir pieticīgas un tiek uzskatītas pat par viengadīgu nezāli, kas aizņem nekoptus laukus un ceļmalas. Arī pie mums uz brīdi kosmeja varbūt nešķita tik izsmalcināta. Kādam tā bija par vienkāršu, citam par košu, bet, visticamāk, iemesls bija tās iespaidīgais augums – krietni pāri 1,50 m, tāpēc ik pa laikam galvenā loma uz dārza skatuves tika piešķirta citai „aktrisei” viengadīgo puķu izrādē. Taču laiki ir mainījušies – no vienkāršas lauku meitenes kosmeja pārvērtusies par žilbinošu modes dāmu.

Divplūksnu kosmeja – populārākā Divplūksnu kosmejai ir bagātīgi sazarots centrālais stublājs, lapas – līdz 15 cm garas, smalkas, divkārt vai pat trīskārt plūksnotas un atgādina dilles lapojumu. Viegli smaržīgo, bļodveida ziedu diametrs ir 7–10 cm. Dabā ziedlapu krāsā galvenokārt dominē dažādi rozā līdz purpura toņi. Dažreiz sastopamas arī baltas un karmīnsarkanas, kuras ziedēšanas laikā mainās uz koši rozā un uz kuru fona kā saulītes iemirdzas koši dzeltenie stobrziedi. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Kā sakopt ogulājus jaunajai sezonai

 

Negaidīsim brīdi, kad kaitēkļi un slimības dobēs jau būs nodarījuši posta darbus. Iesākot jauno dārza darbu gadu, profilaktiski sakopsim ogulāju krūmus, zemeņu, kazeņu un aveņu dobes. Ko svarīgi pagūt aprīlī?

No kaitēkļu un slimību lieliem postījumiem ir iespējams izvairīties vai vismaz būtiski samazināt bojājumus, laikus veicot profilaksi – jau pašā jauno dārza darbu sezonas sākumā. Sevišķi pie tā jāpiedomā, ja iepriekšējā gadā dārzā bijis daudz bojājumu. 

Lielākā daļa slimību ierosinātāju un arī daļa kaitēkļu saglabājas uz augsnes virsmas nokritušajās augu atliekās – vecajās lapās, augļos u.c., tāpēc, ja atliekas netika savāktas rudenī, pavasarī tās noteikti jāsavāc un jāiznīcina vai arī jāierok augsnē. 

Vairums kaitēkļu visbiežāk ziemo augsnē augu tuvumā, tāpēc to attīstības traucēšanai pavasarī ieteicama augsnes sekla uzrakšana vai vairākkārtēja rušināšana, ko veic saulainā, vējainā dienā. Kaitēkļu attīstību var arī ierobežot, augsni diezgan biezā slānī (vismaz 10 cm) nomulčējot, kas kavēs kaitēkļu izlīšanu virspusē un palīdzēs augsnē saglabāties mitrumam, kas būs labvēlīgi augu augšanai. Tā var, piemēram, ierobežot smiltsērkšķu raibspārnmušas, augiem kaitīgo kožu izlidošanu, smecernieku izlīšanu u.c. Pumpurērces visbiežāk bojā upenes, bet var bojāt arī jāņogas, tikai tām bojājumus grūtāk pamanīt. Galvenā pumpurērču bojājumu pazīme ir palielināti pumpuri, kuri ar savu apaļīgumu izceļas pārējo vidū un pilnībā neizplaukst, bet tikai nedaudz paveras, atgādinot kāpostgalviņu.

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

darzs4.jpg
 
Starkis.jpg
Kaimiņš
baltais stārķis

 

Šajā rakstā dodam padomus, kā piesaistīt stārķi mājai – salabot esošo ligzdu vai izveidot jaunu. Tas nav neiespējami. Vien jārēķinās, ka stārķis nav visai tīrīgs un ir gaļēdājs – tam garšo arī cālēni un kaķēni.

Ik pavasari jau marta beigās, bet pavisam pārliecinoši aprīļa pirmajā pusē Latvijā ierodas baltie stārķi, lai paliktu te līdz augusta beigām vai septembra pirmajām dienām. 

Taču vienmēr tā nav bijis, jo Latvija vēsturiski bijusi mežu zeme un „mūsējais” ir melnais stārķis jeb gandrs. 

Baltajam stārķim kā atklātu ainavu putnam Latvijā īsti sāka iepatikties salīdzinoši nesen – 18. gadsimtā, kad meži pamazām atkāpās plašu lauku un ganību priekšā vispirms Kurzemē un 19. gadsimta vidū arī Vidzemē. 

Stārķu ligzdu skaits pirmo reizi noskaidrots 1934. gadā pirmās starptautiskās uzskaites gaitā, un kopš 1974. gada tas notiek ik pēc desmit gadiem. 30. gadu sākumā Latvijā ligzdoja 6750 pāru, sekoja skaita kritums, bet kopš 90. gadiem šis skaits strauji pieauga,  2014. gadā sasniedzot ap 14 000 pāru. Pašlaik balto stārķu skaits ir nostabilizējies un būtiski nepieaug. Taču to ir pietiekami, lai mēs sevi uzskatītu par balto stārķu lielvalsti.  Šo putnu pie mums ir tieši tik daudz, cik šādā vidē esošie barības krājumi ļauj izdzīvot un izaudzēt mazuļus. Neapšaubāmi, ir interesanti turpat mājas tuvumā vērot „savu” stārķu rosīšanos. Taču ir arī iemesli, kāpēc nebūs patīkami, ja stārķis apmetīsies mājai tuvāk par 30–50 metriem.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle