Aprīlis augļu dārzā

 

Kā profilaktiski agri pavasarī pasargāt augļu kokus, ogulājus, avenes un zemenes pret slimībām un kaitēkļiem?

 

Sabiezinātā kokā nav nozīmes ne profilaktiskiem, ne ārstējošiem pasākumiem – tie vienkārši nedarbosies. Šis darbiņš dažam tikai sākas, bet cits to jau pabeidzis. Nav svarīgi, vai tā ir ābele vai cits augļu koks, tas jādara sausā, saulainā laikā. Saule ir vislabākais rētu dezinficētājs. Pašlaik jau lido apkārt dažādu puvju sporas un to vien gaida, lai iekļūtu svaigā brūcē. Tāpat vēzis pārvietojas ar vēju un lietus pilieniem. Visas vēl karājošās mūmijas jānoņem zemē. Ja augļzariņš, pie kā mūmija piestiprināta, ir melnā krāsā, tas jānogriež kopā ar visu zaru. Ja šādus pasākumus neveiksiet, tad arī pie izretināta, izgaismota vainaga puves attīstīsies un augļi pūs pat sausā un saulainā vasarā.

 

Jau rudenī svarīgi bija nepieļaut pērno lapu un sapuvušo augļu netraucētu pārziemošanu. Rudenī vajadzēja lietot karbamīdu, tagad, pavasarī, – vara preparātus. Ja dārzā mētājas sapuvušu ābolu kaudzīte, apsedziet to ar mulču vismaz 10–15 cm biezumā vai apmetiet ar augsni, lai puves sporas nevar izlidot.

Arī plūmēm, ķiršiem, aprikozēm un persikiem slimības pārziemo nobirušajās lapās, tāpēc vai nu jāveicina to sadalīšanās – ar karbamīdu rudenī, vai pavasarī profilaksei jāveic agrais smidzinājums ar vara preparātiem. Lapas var savākt un aprakt vai nu zem augsnes, vai kompostā, virsū uzberot augsnes kārtu. Plūmēm vēl var traucēt plūmju tinēja un zāģlapsenes ziemošanu.

Vairāk uzziniet jaunajā numurā!

 
LAIKA PROGNOZE   APRĪLIS

 

Laikapstākļus biežāk noteiks anticikloni – tātad atmosfēras spiediens būs salīdzinoši augsts, sevišķi mēneša pirmajā pusē. Līdz ar to tādu spēcīgu vētru, kādu piedzīvojām martā, varbūtība ir maza.  Kā arī gaidāms, ka šis periods būs sausāks nekā aizvadītie ziemas un pirmais pavasara mēnesis. Gaidāms, ka mēneša kopējais nokrišņu daudzums būs mazāks par normu. Tā kā no klimatiskā viedokļa aprīlis kopumā ir sausākais gada mēnesis Latvijā, nokrišņu šajā perioda būs maz. Drošāk to var apgalvot par mēneša pirmo pusi, kad vēji biežāk iegriezīsies no austrumu puses – kontinentālajiem reģioniem, kas neveicina mitru gaisa masu ieplūšanu mūsu reģionā.

Vairāk jaunajā numurā!

 
Sīpolloki pašu dārzā

 

Pavasarī sēklu un sīpolu piedāvājumā var redzēt arī speciāli sīpollociņu ieguvei paredzētus sīpolus un sēklas. Uz paciņām mēdz būt norāde angļu valodā spring onions – pavasara sīpoli. Botāniski pareizi loku sīpolus būtu jāsauc par batūniem. Skaidrojam, kā tos audzēt?

 

Arī šogad veikalos var redzēt samērā lielus sīksīpolus, kurus prātīgāk būtu izmantot loku, nevis sīpolu audzēšanai. Tas ir tāpēc, kā šogad siltā laika dēļ sīksīpolus var stādīt dārzā kaut vai tūliņ, ja vien ir iespējams sagatavot augsni. Vienlaikus paliek vēlīno salnu risks, un tad sīpoli no lielākiem sīksīpoliem var izziedēt. Jo sīkāki ir iestādītie sīksīpoli, jo zemāks izziedēšanas risks. 

 

Pārtikas sīpoli, kurus izmantojam gan sīpolu, gan lociņu ieguvei, pieder sugai Allium cepa. Tās šķirnes, kuras tiek piedāvātas tikai loku ieguvei (spring onions), pieder citai sīpolu sugai – batūniem (Allium fistulosum). Atkarībā no šķirņu tipa tās var veidot mazu sīpoliņu, bet ir arī šķirnes, kuras sīpolu nemaz neveido. Lielākā daļa batūnu šķirņu mūsu apstākļos nepārziemo un audzējami viengadīgā kultūrā, un tikai dažas šķirnes var audzēt vairākus gadus. Garšas ziņā pārtikas sīpolu un batūnu lociņi praktiski neatšķiras. To garšu vairāk ietekmē laistīšanas režīms un sēra saturs augsnē vai laistāmajā ūdenī. Jo vairāk sēra, jo sīvāka garša.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
sipolloks.jpg
Loku sīpolu audzēšana

 

Kaut gan angliski tos sauc par pavasara sīpoliem, batūnus var droši sēt atkārtoti vairākas reizes gadā no agra pavasara līdz augustam. Sīpoli būdami, rudenī tie ne tik ļoti cieš no zemām temperatūrām, cik no gaismas trūkuma, tāpēc, vēlāk sēti, nepagūst izaugt. Batūnu sēklas var sēt tieši dobē – tā tos audzē lielražošanā Nīderlandē, Vācijā un citās valstīs. Mazdārzā jārēķinās ar to, ka dīgsti ir sīki, tievi un grūti atšķirami no viendīgļlapju nezālēm.

Kā uzpotēt jaunu
šķirni pašam?

 

Agrāk uzskatīja, ka kauleņkoki (plūmes, ķirši, aprikozes) jāpotē agri pavasarī, kad naktīs vairs nav 10 grādu sals. Taču rokas saldēt nav patīkami un visi augļu koki labi pieaug, ja tos potē līdz ziedēšanai un pat tās laikā. Tiem, kuri šogad mēģinās potēt pirmo reizi, ieteiktu sākt ar bumbierēm un ābelēm, jo tās pieaug vislabāk.

Potēšanai nepieciešams potcelms un potzars (vēlamā šķirne). It kā pavisam vienkāršas sastāvdaļas, taču katrai ir savas stingras prasības, kas būtiski ietekmē potējuma pieaugšanu. Ar potcelmu jeb sakni, pamatu ir vienkāršāk. Tas parasti jau aug dārzā. Tomēr jāatceras, ka potēšanai jāizvēlas veselīgs koks ar veselu stumbru un mizu. Tad jāizvēlas, kuru zaru pārpotēt. Neieteiktu izvēlēties zemāko, jo virsējie zari augs spēcīgāk un, kaut mazliet nepieskatīts, jaunais potējums tiks izkonkurēts. Ja izlemsiet pārpotēt gan augšējo, gan apakšējo zaru, labāk to sākt darīt no augšējā. Var pārpotēt gan jaunu, gan jau pieaugušu koku. Jo jaunāki pamatzari, jo labāki būs rezultāti. It īpaši tas jāievēro kauleņiem. Ābelēm un bumbierēm var pārpotēt zaru arī līdz 7–10 cm diametrā.

Potzari nedrīkst būt pamodušies, pumpuriem jābūt ciet. Atsevišķos gadījumos ir pieļaujami jau zaļi pumpuriņi, bet tikai ar noteikumu, ka tikko nogrieztu potzaru uzreiz uzpotē. Agrāk potzarus ieteica griezt jau novembrī, decembra sākumā pirms lielajiem saliem. Jo ziemā potzariem var izsalt pumpuri, ciest koksne un potējums nepieaugt.

Vairāk uzziniet jaunākajā numurā!

 
Kāda nozīme potcelmam rozes dzīvē

„Dārza Pasaule” redakcijā esam saņēmuši vairākas vēstules ar lūgumu pastāstīt, vai ārzemēs iegādātās rozes piemērotas audzēšanai Latvijā. Kāpēc tās reizēm neieaug? Varbūt tās jāpārpotē uz cita potcelma? Rozēm, kas veido cerus, pavairošanas paņēmienam nav nozīmes. Augststumbra rožu pavairošanā labāks ir acošanas paņēmiens – stiprā vējā kāts potējuma vietā būs izturīgāks nekā tad, ja potēts ar potzaru – nepārtraukti lokoties, pastāv liela iespēja, ka roze lūzīs tieši potējuma vietā. Ne vienmēr pie vainas būs potcelms, biežāk šķirne nav piemērota mūsu klimatam. Arī augsne var būt vainojama.

Bumbieres
piemājas dārzā

 

Salīdzinot ar ābelēm, bumbieres Latvijā audzēt ir lielāks risks un grūtāk – tā Dārzkopības institūta rīkotās izstādes „Latvijas āboli klimata griežos” ietvaros savu sakāmo par bumbierēm sāka pētniece Inese Drudze.

 

Latvijā ir ļoti maz šķirņu, kuras spēj labi glabāties. Tāpēc par bumbieru glabāšanu ziemai var domāt tikai cilvēki, kas var atļauties glabātavas ar vairākiem kambariem, lai vienā atsevišķā turētu tikai bumbierus, neko citu, turklāt uzturot glabātavā 0–1 grāda temperatūru. Ja spējat to nodrošināt, lielākā daļa ziemas bumbieru būs ēdami tikpat ilgi, cik āboli. Taču tādos pagrabos vērts ieguldīt līdzekļus tikai komercaudzētājiem. Pārējiem, glabājot bumbierus ābolu pagrabā 2–3 grādos, bumbieru izredzes pasliktinās. Vairumam ziemas šķirņu ir kopīga slikta īpašība – pat ja tie teorētiski uzglabājas līdz aprīlim, miza kļūst brūna jau pirmajās pāris nedēļās, lai gan mīkstums ir balts.

Vēl jāzina, ka bumbieriem ir daudz dažādu aromātu, un ne visi cilvēkiem patīk. Piemēram, daudziem nepatīk bumbieri ar muskata aromātu. Vīnogas patīk, bet bumbieri ne – šķiet, ka tie garšo pēc parfimērijas. Klasisks piemērs ir šķirne ‘Moskovskaja’, arī ‘Jurate’. Vēl jāzina, ka ir bumbieres ar skābenu augļu garšu, taču atšķirīgām garšas niansēm. Tāpēc nav teikts – ja ģimenē garšo skābie āboli, tad garšos arī skābie bumbieri. 

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

 
Kā plānot bumbieres ģimenes dārzā?

 

Piemājas dārzā nevajag aizrauties ar lielu koku skaitu. Ģimenei pietiek ar vienu bumbieres koku, kurā uzpotētas 3–4 vasaras un rudens šķirnes, un vēl vienu koku, kura bumbieri būs ēdami līdz Ziemassvētkiem, uzglabājot visparastākajā pagrabā. Vasaras/rudens šķirnes izvēlieties ar aprēķinu, lai nav pārāk liela ražas masa, kas gatava vienā laikā, jo bumbieri strauji pārgatavojas (daudzas šķirnes 1–2 nedēļu laikā), tos nevar pagūt ne apēst, ne pārstrādāt, ne paspēt laikus novākt ražu.

Lieldienu siltumnīca

 

Pērnā gada Lieldienas gan „Dārza Pasaules” redaktores Solvitas Smiļģes, gan žurnālista Ģirta Kondrāta ģimene pavadīja, katra savā dārzā, montējot siltumnīcu. Abos siltumnīcām kopīgais: tās bija nevis pašu projektētas, bet pirktas jau gatavas – atlika tikai saskrūvēt un dārzā uzstādīt. Abām atšķirīgais: vienai ir koka karkass, ražota nelielā Latvijas uzņēmumā, otra – populārā tipveida siltumnīca „Dačnaja Troška”, ko piedāvā vairāki interneta veikali. Tā arī tika pirkta internetā.

 

Apsverot visus „par” un “pret”, tajā skaitā ņemot vērā arī projekta finansiālo pusi, atteicāmies no polikarbonāta siltumnīcas ar metāla karkasu. Vienojāmies, ka dārzā tiks būvēta koka karkasa plēves siltumnīca. Ja mēģinātu būvēt saviem spēkiem nedēļas nogalēs pēc internetā atrasta projekta, laiku prasītu atbilstoša izmēra dēļu un latu sagādāšana, sagarināšana un visbeidzot siltumnīcas nesošo elementu saskrūvēšana pareizos leņķos ar atbilstoša izmēra kokskrūvēm.

 

Tāpēc nolēmām pirkt jau gatavu siltumnīcas karkasu. Internetā atradām, ka mūsu vajadzībām vēlamā izmēra un arī izskata siltumnīcas izgatavo uzņēmums „Kronīši” Neretas novadā. Atklāts palika jautājums par cenu – vai piegāde no Neretas novada uz Priekuļu novadu, faktiski pāri visai Vidzemei, siltumnīcu nevajadzīgi nesadārdzinās? Taču „Kronīšu” meistari sacīja, ka ne, ja vien varam pagaidīt, līdz vienā virzienā vedami pasūtījumi piepildīs auto kravu. Pēc divu nedēļu gaidīšanas sestdienā starp Lielo Piektdienu un Lieldienām siltumnīca tika atvesta uz norunāto adresi. Kronīšu” siltumnīcas karkass kopā ar piegādi izmaksāja tieši 130 eiro.

Vairāk lasiet jaunajā numurā!

  • Facebook - Black Circle
  • Twitter - Black Circle

@2016 Dienas Žurnali