Vai koki zina, kas ir cirvis?

Kad bērnībā dzīvoju lauku mājā, dārzā auga paliela plūme, kas neražoja, kaut bija jau vairākus gadus veca. Mājiniekiem apnika gaidīt, un tēvs kādu rudeni nolēma plūmi nocirst. Pat sameklēja cirvi, aizgāja līdz kokam, tikai kaut kas tobrīd iztraucēja...tēvs devās citos darbos, bet cirvi aizmirsa turpat. Tā tas pie plūmes nogulēja labu laiku. Plūmi toruden nenocirta. Pavasarī visi bija ļoti pārsteigti, kad slinkais koks uzziedēja jo bagātīgi, un sāka veidoties plūmīšu aizmetņi. Turpmāk ik gadu koks vairāk vai mazāk labi ražoja, kaut kopšana bija tāda pati, kā agrāk.
Vēlāk par neražojoša koka biedēšanas ar cirvi efektu vairākas reizes esmu dzirdējusi ierunājamies (tā paklusām...) pat pieredzējušus agronomus. Vai to var zinātniski izskaidrot, pētījumus atrast man nav izdevies. Varbūt koks saprot, ka nebūs labi, ja nesaņemsies un neziedēs, jo jūt dārznieka noskaņojumu? Ka augi mūs sajūt, tas gan ir pierādīts jau pirms daudziem gadiem. Zinātnieki eksperimentēja ar telpaugiem - piestiprināja lapām jutīgu aparātu, kas spēja uztvert augu šūnu raidīto enerģiju starojumu. Zinātnieks vienu augu (līdzās citiem) pamatīgi apgrieza jeb aplauzīja, un tai brīdī visu augu raidītā enerģija liecināja, ka tie pamatīgi satraukušies. Kad vēlāk šis pats pētnieks ienāca telpā pie augiem, aparāta uztvertie impulsi liecināja, ka tie atkal ne pa jokam izbijušies. Uz citiem cilvēkiem tie tā nereaģēja.
Ja augi patīk, ja pret tiem izturas ar mīlestību, tie atbild ar košākiem ziediem un raženāku augumu, nekā augot pie vienaldzīga saimnieka. Kurš tad to nezina. Bet kā tur ir ar to cirvi...?