Mežlilijas

Sandra Ruska

Trillium dzimtā ir aptuveni 40-50 sugu, no kurām 30 sugas aug Ziemeļamerikā. Šie augi ir pieprasīti, bet nav izstrādāta tehnoloģija to ātrai un veiksmīgai pavairošanai, tāpēc nav iespējams apmierināt visus augu kārotājus. Lai gan mežlilijas nav kaprīzas, to pavairošana ir ļoti lēna.

Audzēšana
Auga latīniskais nosaukums tulkojumā nozīmē "trīs". Mežlilijām ir trīs lapas, trīs ziedlapas un trīs kauslapas. Augi ir ziemcietīgi, un vairums sugu ziemā pacieš temperatūras pazemināšanos līdz pat mīnus 29 °C. Augam ir resns saknenis, no kura izaug vairāki stublāji. Uz katra stublāja izveidojas lapu rozete ar trim lapām, bet pa vidu izplaukst zieds baltā, dzeltenā, rozā, zaļā vai sarkanā krāsā. Dažām sugām ziedi smaržo. Mežlilijas zied no aprīļa līdz maijam, bet miera periodā dodas augustā, kad zieda vietā ir nogatavojusies oga. Sulīgo ogu uzskata par ēdamu, bet ne garšīgu.
Mežlilijas ir pieticīgas, un to audzēšana ir samērā vienkārša. Lielākā daļa sugu savā dzimtenē aug mežā, tāpēc nepieciešams nodrošināt līdzvērtīgus augšanas apstākļus - trūdvielām bagātu augsni un paēnu. Lielākajai daļai sugu noderēs vienkārša meža augsne, kas ielabota ar lapu trūdzemi, vēl vairums sugu aug neitrālas reakcijas augsnē, izņemot viļņoto mežliliju (T. undulatum), kam piemērota skāba augsnes reakcija. Audzēšanas vietā vēlams nodrošināt izkliedētu gaismu, kāda tā ir zem augļu kokiem. Par augu laistīšanu īpaši nav jāraizējas, jo ēnainās un trūdvielām bagātās vietās augsne tik ātri neizžūst. Ja augsne būs par sausu, augi ātrāk dosies miera periodā.
Dažs audzētājs iesaka mežlilijas 2-3 reizes sezonā mēslot ar kompleksajiem minerālmēsliem NPK (14-10-27).

Pavairošana
Mežlilijas iespējams pavairot ar sakņu dalīšanu vai sēklām. Pavairojot ar sēklām, jāņem vērā, ka atkarībā no sugas sējeņi uzzied tikai pēc daudziem gadiem, dažkārt paiet pat 7-12 gadi. Audzējot mežlilijas dārzā, sējeņi gan uzzied krietni ātrāk, pēc 4-5 gadiem. Lai sēklas labāk dīgtu, tās jāpatur dažādos temperatūras režīmos. Ne mazāk par trim mēnešiem tām nepieciešams vēsuma periods.
Iesējot sēklas rudenī, pirmie dīgsti parādās otrajā trešajā pavasarī, bet puķes vienalga uzziedēs pēc vairākiem gadiem. Tie, kuriem patīk eksperimentēt, var mēģināt sēt tikko ievāktas sēklas. Tās sadīgst diezgan ātri, taču sējeņi jāpārziemina telpās.
Augus pavairojot ar sakneņu dalīšanu, tie uzziedēs krietni ātrāk. Šeit iespējamas vairākas metodes. Pirmajā metodē atdala nelielu, 2,5 cm garu sakneņa gabaliņu ar pumpuru. Griezuma vietu nosusina, apstrādā ar kokogles pulveri un iestāda. Otrajā metodē tūdaļ pēc ziedēšanas atdala sakneņa galu ar beidzamo pumpuru. Trešā metode - pēc miera perioda beigām sakneņa beidzamajā daļā, kurā ir pumpurs, veic gredzenveida iegriezumu. Griezuma vietu apstrādā ar kokogles pulveri. Iegriešana veicinās daļēji atdalītā sakneņa attīstību. Jauno stādu atdala nākamajā sezonā.
Pavairošanas tehnoloģija, audzējot kultūrā, nav pilnībā izstrādāta, jo veiksmīgai augu pavairošanai traucē dažādas augsnē mītošās sēnes, ar kurām inficējas sakneņi.
Sakneņus stāda 10-15 cm dziļi. Pēc pārstādīšanas augam var iestāties miera periods, kas var ilgt vienu līdz pat divas sezonas.

Biežāk sastopamās sugas
- Lielziedu mežlilija (T. grandiflorum) ir viena no visbiežāk audzētajām sugām. Tai izveidotas vairākas šķirnes. Daudzgadīgais augs ir līdz 45 cm augsts, baltie ziedi ar laiku kļūst viegli rozā. Ziemcietība laba, iztur līdz mīnus 29 °C. Dzimtenē Ziemeļamerikā augs mežā veido itin prāvas audzes. Vasarā nepieciešama diezgan mitra augsne. Šķirnei ‘Flore Plena' ziedi ir sniegbalti, pildīti. ‘Gothenburgs Pink Strain' - lapas zaļas ar bronzas krāsojumu, ziedi vienkārši, viegli rozā.
- Zaļganā lapiņu mežlilija (T. chloropetalum) ir daudzgadīga, līdz 50 cm augsta. Zied pavasarī ar zaļgani dzelteniem vai purpurkrāsas smaržīgiem ziediem. Pacieš sauli, bet labāk jūtas noēnotās un no vējiem aizsargātās vietās. Ziemā augs iztur temperatūras pazemināšanos līdz mīnus 23 °C. Arī šīs sugas dzimtene ir Ziemeļamerika.
Baltajai mežlilijai (T. albidum) lapas ir vienkrāsainas, zaļas, ziedi balti, smaržīgi, ziedlapu pamatne viegli sārta. Ziedi vērsti augšup.
 - Kamčatkas mežlilijas (T. camtschatcense) dzimtene ir Tālie Austrumi un Japāna. Augs ir spēcīgs, līdz 50 cm augsts, ziedi balti, taču sugā sastopami arī īpatņi ar rozā un ceriņkrāsas ziediem.
Sēdošā mežlilija (T. sessile) parasti ir līdz 25 cm augsta, lapas raibas, ziedi tumši sarkanbrūni, taču ir formas ar zaļiem un dzeltenzaļiem ziediem. Ziedi patīkami smaržo.
- Dzeltenā mežlilija (T. luteum) ir līdz 40 cm augsta, ziedi zaļgandzelteni vai gaiši dzelteni, ar spēcīgu citrona aromātu.
- Kurabajaši mežlilija (T. Kurabayashii) - liela auguma suga ar tumši zaļām, marmoram līdzīgām lapām, ziedi tumši sarkani.

Stādu iegāde
Ik pa laikam dažādu mežliliju sugu stādus piedāvā Latvijas sīpolpuķu audzētāji, kā arī tos iespējams iegādāties dažās stādaudzētavās. Pieprasījums ir krietni lielāks par piedāvājumu, tāpēc stādu cenas ir visai augstas. Atkarībā no sugas retuma un šķirnes krāšņuma par vienu stādu tirgotāji prasa no 7 līdz pat 80 latiem un vairāk.