Lepnie austrumu skaistuļi - rododendri

Teksts: Jolanta Cielava
Konsultējis Dr. habil. biol. Rihards Kondratovičs, rododendru selekcionārs un audzētavas Babīte vadītājs

Šodien rododendri ir vieni no populārākajiem košumkrūmiem Latvijas daiļdārzos, lai gan mūsu klimatam piemērotās sugas un šķirnes pirmo reizi tika atlasītas tikai pagājušā gadsimta otrajā pusē. Iepriekš mēģinājumi audzēt rododendrus beidzās neveiksmīgi, jo par tiem nebija pētījumu un zināšanu, un uz ilgu laiku šie skaistuļi tika pasludināti par kaprīziem un grūti kopjamiem.

Par laimi, šis nepamatotais viedoklis ir zaudējis ietekmi un rododendru uzvaras gājiens mūsu dārzos turpinās. Īpaši maijā, kad zied lielākā daļa sugu un šķirņu, rododendri iegūst arvien jaunus pielūdzējus.

Populāri visā pasaulē
Ēriku dzimtas rododendru ģintī (Rhododendron) ir aptuveni 1300 savvaļas sugu. Lielākā daļa no tām izplatītas ziemeļu puslodes mērenajā joslā, galvenokārt kalnos, jūru un lielu ezeru un upju krastos Ķīnā, Japānā, Korejā, Austrumsibīrijā. Aptuveni 30 sugu dzimtene ir Ziemeļamerika, deviņām sugām - Eiropas Vidusjūras reģions. Taču vēl desmitreiz vairāk nekā savvaļas sugu ir selekcionēto šķirņu, jo šie krāšņumaugi ir ļoti iecienīti visā pasaulē.

Lēnaudzīgi un ilgmūžīgi
Atšķirībā no daudziem citiem košumkrūmiem rododendri aug lēni, bet ar gadiem kļūst arvien skaistāki. Iestādīti piemērotā vietā un pareizi aprūpēti, tie var dzīvot aptuveni 200 gadu un sasniegt līdz pat 30 m augstumu, tiesa, tās gan ir atsevišķas sugas. Taču kā 2-3 m augsti krūmi vai 5-10 m augsti koki izaug daudzu sugu rododendri. Mūsu valstī vecākie rododendri tikko ir sasnieguši 50 gadu slieksni, tāpēc par cilvēku augumu lielākus rododendrus jābrauc lūkoties uz citām valstīm.
Ir arī ložņājoši klājeniskie rododendri un zemas (līdz 1m) krūmveida sugas, tāpat ievērojami atšķiras lapu un ziedu lielums. Sīklapu sugām lapas ir 1 cm garas un zieda diametrs ir tikpat mazs, bet liellapu sugām lapas ir apmēram 60 cm garas un ziedi sasniedz 20 cm. Vairākumam sugu un šķirņu ir 10-15 cm garas lapas un 5-10 cm diametra ziedi.

Atšķirīgas prasības
Rododendri iedalāmi divās lielās grupās - mūžzaļie un vasarzaļie. Nelielā daļēji mūžzaļo rododendru grupa ir starpvariants. Vasarzaļie rododendri rudenī nomet lapas, bet daļēji mūžzaļie rododendri pārziemo ar lapām, taču nomet tās pavasarī pēc ziedēšanas vienlaikus ar jauno lapu plaukšanu. Atkarībā no tā, kurai grupai rododendrs pieder, jāizvēlas stādīšanas vieta. Vasarzaļie rododendri audzējami saulainā vietā, bet mūžzaļie un daļēji mūžzaļie - daļēji noēnotā. Īpaši svarīgi, lai ēna uz augu kristu pusdienlaikā. Tieši virs krūma vēlamas atklātas debesis, un zem kupliem lapu kokiem rododendrus stādīt nevajadzētu. Turpretī skraja priežu audze vai no vējiem pasargāta vieta ēkas ziemeļu pusē ir ļoti piemērota.

Sugu un šķirņu izvēle
Šķirņu skaits ir tiešām milzīgs (aptuveni 13 000), bet lielākā daļa no tām Latvijā nav pietiekami ziemcietīgas. Ja galvenais stādu iegādes dzinulis nav kolekcionāra gars un tieksme pašam izmēģināt augu piemērotību vietējiem apstākļiem, labāk nevest stādus no ārzemēm un nepirkt pie neuzticamiem importētājiem. Latvijā introducēto un selekcionēto rododendru ir pietiekami daudz, lai varētu izvēlēties gan katrai gaumei, gan maksimāli ilgam ziedēšanas laikam no aprīļa līdz pat jūlijam. Plašākajā kolekcijā Latvijas Universitātes Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavā Babīte ir gandrīz 80 sugu, vairāk nekā 120 šķirņu un aptuveni 600 jaunu hibrīdu rododendru.

Par to kādas sugas un šķirnes ieteiktas audzēšanai Latvijas apstākļos, lasiet žurnāla maija numurā!