Lāceņu radinieces – ziemeļu kaulenes

Teksts: Līvija Zēberliņa
Konsultējusi J. Aldermaņa dārzniecības vadītāja Vija Rožukalne

Neparasto medaini maigo lāceņu ievārījuma garšu nevar aizmirst. Atliek tikai nožēlot, ka ik rudeni pēc ogām jābrauc uz purvājiem un ne jau visos tās aug. To saprata arī selekcionāri, un tagad Latvijā lāceņu ļoti tuvu radinieču - ziemeļu kauleņu - audzēšanu var izmēģināt dārzā.

Ziemeļu kaulenes (Rubus arctica) ir ļoti līdzīgas parastajām lācenēm, tikai to ziedi ir nevis balti, bet gan violetrozā un ļoti smaržīgi, ogas nogatavojas sarkanas, nevis oranždzeltenas un ar mazākām sēkliņām nekā purvā augošajām māsām. Gardas un vērtīgas.
Šie ogulāji senāk auguši arī Latvijas purvainēs, bet tagad ir liels retums - ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Taču Ziemeļamerikā, Krievijas ziemeļos, Skandināvijā tās ir izplatītas un turienes selekcionāri jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem izkopj dārzos audzējamas šķirnes - ražīgākas, piemērotākas dārza apstākļiem. Arī dažās Latvijas stādaudzētavās var meklēt ievestas dārza lācenes.

Piemērotākās vietas
Dārza lāceņu lapas ir līdzīgas avenēm, zemenēm. Ceri līdz 10-20 cm augsti. Zied maijā, jūnijā, bet ogas gatavojas līdz jūlijam, septembrim. Tās ir 0,8-1,5 cm lielas. No kvadrātmetra ziemeļu kauleņu stādījumu var novākt 0,2-0,8 kg ogu. Ražīgumu ļoti ietekmē gan augšanas apstākļi, gan kopšana. Labu ražu var gaidīt jau otrajā trešajā gadā pēc iestādīšanas.
Tāpat kā vairums purva augu, arī ziemeļu kaulenes vēlas diezgan skābu (pH 3,5-4,5) un mitru augsni, bet noteikti ne applūstošu, pastāvīgi slapju. Lācenēm patiks no aukstajiem, spēcīgajiem vējiem aizsargāta, gaiša, daļēji noēnota vieta, bet tiešā saulē vai pastāvīgā ēnā raža būs mazāka. Vislabāk, ja saule augiem tiek rītos vai vakarpusē.

Stādīšana un pavairošana
Dārza lācenēm piemērotākais stādīšanas laiks ir pavasaris.
Sagatavo trūdvielām bagātu, gaisa caurlaidīgu, irdenu augsni. Ja tā ir smilšaina vai mālsmilts, piejauc skābu kūdru. Ja ir plašākas iespējas gatavot augsni, uz kvadrātmetru platības ber pa spainim ļoti labi sadalījušos kūtsmēslu vai komposta, smilts, kūdras, sadalījušos lapu trūdzemi, pievieno 60-80 g superfosfāta un 30-40 g kālija sulfāta mēslojuma. Visu kārtīgi pārrok. Stāda mākoņainā laikā 30 x 30 cm attālumā.
Kopšana lielas pūles neprasa - regulāri jāaplaista sausuma laikā, jāravē nezāles un dobes jānosedz apmēram ar 3 cm biezu mulču. Šim mērķim derēs kūdra vai sasmalcinātas priežu mizas. Mulča ne tikai saglabā mitrumu augsnē, bet arī veicina augu augšanu, tāpēc veidojas lielākas ogas. Rudenī novāc vecās lapas. Ziemeļu kaulenes ir salcietīgas, tāpēc speciāli segt nevajag.
Šos augus ir ļoti viegli pavairot - to dara ar sakņu spraudeņiem pavasarī vai vēlāk atdala jaunos augus, kas veģetācijas periodā izaug no ložņājošo sakņu snaudošajiem pumpuriem. Spraudeņiem saknes sagriež aptuveni 10 cm garas un apber ar 2-3 cm kūdru u.c. un regulāri laista. Izaugs nelieli krūmiņi, ko jau var stādīt dobē.

Svarīgi!
Dārza lāceņu apputei vajag stādīt vairākus - vismaz divu šķirņu - augus. Vienas šķirnes vīrišķie un sievišķie ziedi var plaukt nedaudz atšķirīgā laikā.

Veselīgas delikateses
Sārtas ogas sausā laikā nolasa, noplūc kauslapas. Kamēr ogas nav pavisam gatavas, tās var viegli pārvadāt, bet pilnīgi gatavas - ne.
Ogās ir ļoti daudz C vitamīna, tajās ir arī karotīns, minerālvielas, organiskās skābes un cukurs. No dārza lācenēm var ne tikai pagatavot ļoti garšīgu ievārījumu, marmelādi, kompotu vai sīrupu, bet arī saldēt. Ilgāku laiku iespējams glabāt vēsā vietā nenoslēgtā traukā, pārlietas ar ūdeni.
Lāceņu ogas, lapas un ziedus izmanto arī ārstniecībā, tējām (gremošanas traucējumiem, tūskai, nierakmeņiem, pret saaukstēšanos u.c.).