Jautājumi un atbildes

Vai alu var izmantot dārza mēslošanai?
Jautā Svetlana.

Augu mēslošanai izmanto brāgu, ko iegūst no miežiem iesala un tālāk alus ražošanas procesā, atbild Valsts augu aizsardzības dienesta Augšņu agroķīmiskās izpētes daļas galvenā eksperte agronomijā Valija Kārkliņa. Alus satur dabiskas, organiskas vielas. Diez vai kāds speciāli pirks alu augu mēslošanai, taču, ja dārzā izlies alu no trauciņa, kur ķerti gliemeži vai zemesvēži, augiem nekas ļauns nenotiks.

Vai stēviju iespējams audzēt no sēklām?
Vaicā Anna Liepiņa.

Veikalos paretam var nopirkt stēvijas sēklas, diemžēl vairāku audzētāju pieredze liecina, ka tās diezgan slikti dīgst. Sadīgušie augi gan aug labi. Dīgšana un attīstība līdz aptuveni 10 cm augstumam prasa laiku, tāpēc sētās stēvijas vasaras beigās ir mazākas nekā audzētās, pavasarī apsakņojot spraudeņus. Veiksmīgi pārziemo lielas un spēcīgas stēvijas. (Vairāk par stēviju audzēšanu var izlasīt Dārza Pasaules 2011. gada oktobra numurā.)

Kā no cigoriņu saknēm pagatavot kafiju?
Grib uzzināt Mirdza Vāne.

Cigoriņu saknes, kas izskatās līdzīgi cukurbietēm, vispirms ļoti rūpīgi jānomazgā. Tad jāsagriež mazos kubiciņos vai jāsarīvē skaidiņās. Žāvēt var cepeškrāsnī, vislabāk ar malku kurināmā plītī 50–60 oC temperatūrā. Pēc tam var apgrauzdēt uz pannas. Dzēriens vislabāk garšos, ja graudzējot cigoriņi neapdegs, bet karamelizēsies. Samalt var gan elektriskajās, gan rokas dzirnaviņās.
“Tīra cigoriņu kafija ir laba, bet daudziem tās garša šķiet pārāk stipra, rūgta,” stāsta Alīdas kafejas ražotāja Jolanta Kovnacka. “Maigākai un interesantākai garšai var piejaukt kaltētus un grauzdētus miežus, burkānus, ozolzīles. Mieži dod aromātu, zīles – tumīgumu, burkāni – saldumu. Proporcijas ir katra paša ziņā.”
Cigoriņu kafiju pēc garšas var papildināt ar pienu vai saldo krējumu, cukuru, augļu sīrupu, garšvielām.

Kā pārziemināt citronzāli?
Grib zināt Sarmīte.

Agronome Ilze Briģe stāsta, ka citronzāli telpās parasti ienes septembrī. Augam pārcelšanās rada stresu, ļoti nepatīk nepietiekamais apgaismojums telpās, tāpēc nav jābrīnās, ka augšana apstājas.
Esošās lapas pamazām izmanto, bet pēc tam podu vai kastīti ar citronzāli bez lapām var turēt arī tumsā, taču noteikti jāatrod iespējami vēsāka vieta, ap 10 oC. Sakņu kamols nedaudz jāmitrina, lai augs neiekalst. Jāvēro: ja sāk augt jauni dzinumi (parasti tas notiek, tuvojoties februāra beigām), citronzāle noteikti jāpārvieto gaišā vietā.
Zem klajas debess drīkst novietot tikai pēc pavasara salnām. Nekādā gadījumā augu uzreiz nevajag likt saulē – pie āra apstākļiem tas jāpieradina pakāpeniski. Ja vietas maz, pavasarī citronzāli pārstāda citā podā, bet augs būs spēcīgāks, ja to izstādīs dārzā.

Vairāk lasiet "Dārza Pasaules" janvāra numurā!