Bargā ziema – pārbaudījums augļu kokiem

Teksts: IMANTS KĀRKLIŅŠ, Valsts augu aizsardzības dienesta Vidusdaugavas reģionālās nodaļas vecākais inspektors

Februārī plaucējot plūmju zariņus, kur ieriesušies ziedpumpuri, izrādījās, ka visi pumpuri neplaukst. Var tikai priecāties, ka daļa ziedpumpuru bija izturējuši šīs ziemas bargo salu. Tāpēc pavasarī jāsakopj apsalušie koki un jāatceras vasarā un rudenī pareizi aprūpēt dārzu, lai sala postījumi nākamajā ziemā skartu mazāk.

Lielām bažām par augļu koku izsalšanu šajā ziemā nav pamata, ja vien ievēroti visi pretpasākumi - piemērota vieta dārzā, stādīšana un koku kopšana vasarā un rudenī. Var diezgan droši apgalvot, ka Austrumlatvijā no bargā sala būs cietuši vēlo rudens plūmju šķirņu ziedpumpuri un pumpuri līdzenumos un ieplakās, kur iepriekšējā gadā bija bagātīga (nenormēta) un laikus nenovākta raža un netika ierobežotas slimības. Var būt vietas, kur sala ietekme uz kauleņkokiem ir atšķirīga (kalnā plūmes ziedēs, bet ielejas dārza saimniekam plūmēm ziedpumpuri būs izsaluši un varētu būt cietuši pat plūmju koki).
Augļu koku ziemošanas gaitu ietekmēja arī laika apstākļi martā. Ja ir atkušņi, kam seko zema gaisa temperatūra naktīs, kauleņkokiem, it īpaši plūmēm, šajā laikā var iet bojā ziedpumpuri.
Problemātiska ziemošana varēja būt skābajiem ķiršiem, kam 1-2 gadus netika ierobežota kauleņkoku lapbire. Dažviet iespējamas problēmas garšīgajām, bet zemas ziemcietības bumbieru šķirnēm un saldajiem ķiršiem.
Par to, vai koks veiksmīgi pārziemojis, liecina galvenā pazīme -
pumpuru un kambija slānīša stāvoklis pavasarī. Pārbaudot atsevišķus zariņus, dažviet kambijs bija mazliet nobrūnējis. Tomēr ir bijušas aukstas ziemas, kad nosalst koksne, bet koks (vecāki koki ar tukšu vidu) izdzīvo un turpina ražot.

Nemulčētām saknēm lielāks risks
Aizvadītajā vasarā ļoti biežie nokrišņi veicināja augļu koku inficēšanos ar dažādām slimībām - kauleņkoku pelēko puvi jeb ķiršu mēri, augļu rūgto puvi, kauleņkoku lapbiri, kauleņkoku sausplankumainību, ābeļu un bumbieru lapu pelēkplankumainību, parasto augļu puvi, ābeļu un bumbieru parasto kraupi. Pēdējos gados kooperatīvajās sabiedrībās sevišķi izplatījās parastā augļu puve. Šīs slimības novājināja augus - lapām nebija pilnvērtīgas fotosintēzes virsmas, raža daudzviet bija nekvalitatīva un viduvēja. Turklāt rudenī Austrumlatvijā bija samērā maz saulainu dienu un, neierobežojot kaitēkļu invāziju un slimību infekcijas, augļu koki pirms ziemas daudzviet bija novājināti.
Pirmais sals dārzus Austrumlatvijā skāra 15.-22. decembrī, kad augsnes virskārtas temperatūra naktī noslīdēja zem nulles, pat līdz mīnus 17,1-18,5 oC. Šajā laikā Balvu apkārtnē bija tikai 2-3 cm bieza sniega kārta, bet dažviet, piemēram, Bērzpils pagastā, sniega nebija vispār. Šādos apstākļos zemā temperatūra iespiedās augļu koku apdobēs, it īpaši blīvās, mālainās augsnēs, un 10 cm dziļumā varēja sasniegt mīnus 5 oC. Vajadzēja glābt jaunstādu sakņu sistēmu tur, kur augsne veģetācijas periodā bija regulāri sastrādāta, - mulčēt apdobes ar salmiem, kūdru, zāģskaidām. Vislielākā uzmanība bija veltāma pundurkociņu un puspunduru jauno stādījumu aizsardzībai. Ja to izdarīja, mazās saknītes tika pasargātas no izsalšanas kailsalā.

Saule dienā, sals naktī...
Janvārī aukstums bija neierasti noturīgs un diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili turējās zem normas. Viszemākā temperatūra (pat mīnus 33,5 oC) tika fiksēta Daugavpilī. Augļu kokiem, protams, nācās izturēt smagu pārbaudījumu.
Labi, ka janvārī nesākās atkušņi, kas traucētu kokus miera periodā. Pirmais īsais atkusnis bija 23. februārī, bet nākamais - 26. februārī. Saulainās dienas februārī, martā paātrina miera perioda beigšanos, un aukstuma dēļ naktī var apsalt augļu koku miza (it sevišķi jauniem kociņiem). Tāpēc šī ziema būs pārbaude vienam no svarīgākajiem faktoriem - augļu dārza vietas izvēlei, jo, kā zināms, aukstākās gaisa masas bezvēja laikā noplūst ielejās.

Koki laikus jāatbrīvo no ražas
Izsenis aukstās ziemas Austrumlatvijā pārcietušas ābeļu šķirnes ‘Baltais Dzidrais', ‘Rudens Svītrainais', ‘Cukuriņš', Antonovka'. Varbūt esat ievērojuši: ja saimnieks laikā nav novācis ražu, šīs ziemcietīgās ābeles pašas atbrīvojas no tās, nobirdinot ābolus un tādējādi paspējot sakrāt barības vielas ziemošanai. Tas nozīmē, ka raža jānovāc laikus, dodot iespēju augļu kokiem pabeigt sagatavošanos ziemošanai. Šeit īpaši jāpiemin plūmes, kas ražo rudenī un kam gatavi augļi ilgi turas kokā. Tad koks izmanto ziemošanai paredzētās barības vielas. Zīmīgi, ka bargā ziemā nākas ciest visbagātīgāk ražojošām plūmēm.
Pārziemošanu negatīvi ietekmēja arī inficēšanās ar parasto augļu puvi, kauleņkoku sausplankumainību u.c. slimībām veģetācijas periodā, jo šīs kaites kokus novājina.

Kā palīdzēt kokiem
Pirms pumpuru plaukšanas izlases veidā nogriež zariņus, ieliek ūdenī un siltā telpā patur pāris dienu. Veic svaigu griezumu zem mizas un apskata kambija slānīti un pumpurus. Nobrūnējis kambijs liecina par sala bojājumiem.

* Pavasarī pēc sala bojājumu konstatēšanas pakāpeniski sakopj augļu koku vainagu: vispirms izgriež bojātos, atmirušos zarus, pēc tam - daļēji apsalušos, kas atmirst vēlāk (redzami mizas ieplakumi) un traucē vainaga izveidei. Ja to nedara, nosalušajos zaros var izplatīties sēņu infekcija, veidojas toksīni. Vainaga veidošana apsalušiem kokiem jāturpina nākamajos gados.

Ielāgo!
Jauniem kociņiem ir lielākas atjaunošanās iespējas - pārlieku agra zaru izgriešana neattaisnojas.

* Jauno augļu koku stumbrs var ciest no sala saskares vietā ar sniegu. Ja miza gājusi bojā, nogriež bojāto daļu līdz veseliem audiem (tikai tas jādara virs potējuma) - no snaudpumpuriem var veidoties jaunās vasas.
* Brūču vietas iztīra, dezinficē un nosmērē ar brūču ziedi.

Der zināt
Ierīkojot augļu dārzu, jāizvēlas tam piemērota vieta (nevajag izvēlēties ieplakas) un ziemcietīgas šķirnes.
Jaunajiem kociņiem mulčē apdobes, lai kailsalā pasargātu seklo sakņu sistēmu, kā arī citu faktoru dēļ.
Sausos rudeņos obligāti laista apdobes.
Ziemās, kad uz nesasalušas zemes uzkrīt sniegs, svarīgi panākt augsnes pakāpenisku sasalšanu, sniegu pieplacinot augsnei (tas noder arī zemsniega stumbra daļas aizsardzībai pret salu pavasara naktīs).
Augļu kokus kaļķo rudenī, bet, ja tas nav izdarīts, - februārī (piemērotos laika apstākļos), nepārsniedzot ieteicamās devas.
Mazdārziņos jaunajiem kociņiem var izmantot niedru apsējus vai citu saules starus ierobežojošu materiālu.
Veģetācijas periodā ierobežo augļu koku kaitēkļus un slimības.
Mēslošanas sistēmu veido saskaņā ar augšņu izpētes rezultātiem. Slāpekli saturošu mēslojumu lieto līdz jūlijam, bet vasaras otrajā pusē izmanto komplekso mēslojumu bez slāpekļa un arī kālija mēslojumu. Vajadzības gadījumā mēslo caur lapām.

Zināšanai
Jaunākā informācija par augļu koku slimību un kaitēkļu izplatību veģetācijas periodā atrodama Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā: www.vaad.gov.lv. Tur ievietota arī jaunākā informācija par augu aizsardzības līdzekļiem šo slimību ierobežošanai.

Atceries!
Pērkot stādus, svarīgi, lai kociņš nebūtu izdzīts (to kokaudzētavā panāk ar mēslošanas līdzekļiem), lai būtu spēcīga sakņu sistēma.
Stādot rudenī, jāpaspēj to izdarīt laikus, lai nostiprinātos saknītes. Pēc iestādīšanas bagātīgi aplaista, lai augsnē sāk darboties kapilāru sistēma, pretējā gadījumā bargā ziemā kociņi būs jutīgāki pret salu.